2024. gadā valsts tēriņi aizsardzībai varētu sasniegt vienu miljardu eiro, liecina Aizsardzības ministrijas (AM) aprēķini.
Ministru kabinets jau 22. martā vienojās pakāpeniski celt valsts aizsardzības budžetu. Ja patlaban tas ir aptuveni 2,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad 2023. gadā tas būs 2,25% no IKP, 2024. gadā – 2,4% no IKP, bet 2025. gadā – 2,5% no IKP.
Otrdien, 29. martā, valdība atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kurā ietverts jau iepriekš minētais mērķis kapināt valsts tēriņus aizsardzībai. Gala lēmums par likuma izmaiņām vēl būs jāpieņem Saeimai.
Saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru, šogad valsts aizsardzībai tērē 758,35 miljonus eiro, 2023. gadā plānots tērēt 747,7 miljonus eiro, bet 2024. gadā – 771,2 miljonus eiro.
Tomēr līdz ar izmaiņām Valsts aizsardzības finansēšanas likumā valsts finansējums aizsardzībai 2023. gadā augs par papildus 138,7 miljoniem eiro, tādējādi nākamgad budžets aizsardzībai sasniegs aptuveni 886 miljonus eiro.
Savukārt 2024. gadā finansējums aizsardzībai augs par vēl papildus 231,3 miljoniem eiro, tam kopumā sasniedzot vienu miljardu eiro. Bet 2025. gadā aizsardzības budžets varētu sasniegt 1,1 miljardu eiro.
Finansējuma pieauguma pamatā izmantotas Finanšu ministrijas galveno makroekonomisko rādītāju provizoriskās IKP prognozes līdz 2025. gadam.
Jau vēstīts, ka koalīcijas partijas 28. februārī vienojās trīs gadu laikā palielināt Latvijas aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka Putina režīma agresija Ukrainā mudināja Latviju palielināt tēriņus aizsardzībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
