Pieci scenāriji rudenim – VM gatavosies Covid-19 nākamajai sezonai

Konkrēti informatīvie ziņojumi izskatīšanai valdībā vēl tiekot gatavoti, viņš teica.

Atsaucoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) hipotētiskajiem scenārijiem, kas varētu mūs sagaidīt rudenī, Pavļuts sacīja, ka tādi ir pieci, no kuriem divi – vismazāk iespējami.

Mazāk ticamie scenāriji ir zems apdraudējums, kas neveicina smagus gadījumus un nāvi, kā arī otra galējība – jauna pandēmija ar augstu infekciozitāti, smagiem gadījumiem un nāvēm, neesošu imunitāti.

Kā viens no vieglākajiem iespējamajiem variantiem ir sezonāla infekcija, kurai sekotu plaša inficēšanās un mirstības pieaugums riska grupās. Lai ar to cīnītos, būtu nepieciešama riska grupu vakcinācija, drošības pasākumi slimnīcās un sociālās aprūpes centros, kā arī sabiedrībai būtu jāpacieš nelieli traucējumi, liecina ECDC prognozes.

Otrs variants ir grūti pārvaldāma sezonāla infekcija ar smagāku slimības gaitu, īpaši nevakcinētajiem. Šajā situācijā svarīga loma būtu plašai balstvakcinācijai, kā arī mērķētai riska grupu vakcinācijai. Veselības sistēmai būtu jārēķinās ar noslodzi. Tiktu noteikti fokusēti drošības pasākumi, arī sertifikāti.

Trešā iespēja ir nevaldāma sezonāla infekcija ar smagāku slimības gaitu un slimnīcu pārslodzi. Arī šajā gadījumā būtu nepieciešama plaša balstvakcinācija, kritiski svarīga būtu riska grupu vakcinācija, kā arī tiktu noteikti plašāki drošības pasākumi un sertifikāti.

Pavļuts sēdē uzsvēra, ka šobrīd neviens nevar paredzēt, kas notiks rudenī un kāda būs epidemioloģiskā situācija.

Analizējot iepriekšējo Covid-19 uzliesmojumu pieredzi, VM gatavojas rudenim. Kā norādīja Pavļuts, svarīgs uzdevums būs ar līdzšinējo seku pārvarēšanu – ir uzkrāts neveikto manipulāciju apjoms, cilvēkiem pēc Covid-19 pārslimošanas nepieciešama rehabilitācija, kā arī rūpes par psihisko veselību.

Tāpat viņš uzsvēra, ka slimnīcām un primārajai veselības aprūpei jābūt gatavībā izvērst kapacitāti, kā arī sadarboties, ja būs nepieciešams. Tāpat nepieciešami infrastruktūras uzlabojumi un katastrofu medicīnas attīstība.

Pavļuts sacīja, ka nepieciešama kontaktpersonu, karantīnas un izolācijas algoritmu pārskatīšana – ātrāk, efektīvāk un atbilstoši pandēmijas raksturam. Viņš norādīja, ka nepieciešama arī testēšanas algoritmu pārskatīšana, iekļaujot gan polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR), gan antigēnu testus. Nepieciešama arī epidemioloģiskās uzraudzības pilnveidošana – IT atbalsts, dati, resursi apzvanīšanai, monitorings.

Tāpat svarīga ir arī veselības pratības attīstīšana, rekomendācijas citām ziemas epidēmijām, kur svarīgi aizsardzības pasākumi ir ventilācija, masku lietošana, higiēnas ievērošana un attālinātais darbs.

Runājot par vakcinācijas stratēģiju rudenī, viņš uzsvēra, ka būs jābūt elastīgiem vakcinācijā un arī revakcinācijā, tomēr galvenais fokuss būs uz riska grupām.

Tāpat ir plāns vakcināciju pret Covid-19 iekļaut rutīnas vakcinācijas sistēmā, kā arī apvienot to ar vakcināciju pret sezonālo gripu.

Vēl turpmāk nepieciešams strādāt pie vakcīnu uzglabāšanas un loģistikas jautājumiem, kā arī pakalpojuma saņemšanas procesa vadības.

Sabiedrības vakcinācijas aptveres veicināšanai plānoti riska grupās esošo personu vakcinācijas veicināšanas pasākumi, kā arī finansiālu stimulu nodrošināšana pakalpojuma sniedzējiem, liecina Pavļuta valdības sēdē rādītā prezentācija.

Tāpat VM plānā ir vienotas visu ārstniecības iestāžu un ģimenes ārstu praksēs reģistrēto pacientu kontaktinformācijas elektroniskas datubāzes izveide.

Kā norādīja Pavļuts, līdz 29. martam Latvijā vismaz vienu vakcīnas pret Covid-19 devu saņēmis 71,0% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet vakcināciju noslēguši – 68,8%. Savukārt balstvakcīnu saņēmuši 27,2%.