Viņa norādīja, ka tiek izmantoti dažādi veidi, lai slēptu pēdas, piemēram, dokumenti uz Uzņēmumu reģistru (UR) tiek sūtīti caur pastu, lai nevarētu noskaidrot, kas tos patiesībā iesniedzis. Viņa gan uzsvēra, ka šī metode nav efektīva.
Znotiņa skaidroja, ka šī nav plaši izplatīta problēma, piebilstot, ka ar to strādā Valsts drošības dienests (VDD). Tāpat vairākos gadījumos konstatēti mēģinājumi mainīt īpašumtiesības, lai slēptu iespējamo saistību ar sankcionētajām personām. Fiksēti arī gadījumi, kad mēģināts ieskaitīt finanšu līdzekļus kādā sankcionētā bankas kontā.
FID vadītāja uzsvēra, ka par mēģinājumiem apiet noteiktās sankcijas draud kriminālatbildība.
Jau vēstīts, ka pasaules valstis, reaģējot uz neprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir noteikušas sankcijas darījumiem ar Krieviju, kā arī pret atsevišķiem Krievijas pilsoņiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
