Pieņem Rīgas zoodārza attīstības koncepciju bez ziloņiem, bet ar balto degunradzi

Kā pamata ekspozīcija zooloģiskajā dārzā tiks veidota ekspozīcija "Tanzānija". Šis variants paredz, ka esošā terārija ēka tiks pārbūvēta un izveidotas ekspozīcijas Āfrikas dzīvniekiem no ekvatoriālajiem mežiem - Diānas pērtiķiem un pundurnīlzirgiem, kas aizvietos pašreiz kolekcijā esošos nīlzirgus.

Šajā reģionā dzīvo arī daudzas citas interesantas sugas, piemēram, Āfrikas mīkstrupuči, Ogoves pundurkrokodili, lemurveidīgie Senegālas galago un citi.

Āfrikas Savannas daļā, kas robežojas ar Ķīšezeru, tiks radīta Āfrikas pingvīnu ekspozīcija. Tiks izmantoti vēsturiskie roņu baseini un skats uz Ķīšezeru kā fonu. Dabā Āfrikas pingvīni dzīvo Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas piekrastes ūdeņos. Visā pasaulē zooloģisko dārzu apmeklētāju vidū pingvīni ir ļoti populāri.

Līdz ar to plāna autori cer, ka pingvīni Rīgas zooloģiskajā dārzā kļūs par apmeklētāju iemīļotu ekspozīciju. Tajā plānots iekļaut elementus, kas padarīs pingvīnu vērošanu vēl interesantāku, piemēram, dodot iespēju ieskatīties pingvīnu ligzdošanas vietās un sekot pingvīnu zemūdens dzīvei caur stiklu.

Teritorijā līdzās esošajai Āfrikas savannai plānota balto degunradžu mītne un aploki. Kopā ar degunradžiem apmeklētājiem tiks demonstrēti arī gepardi, kas savvaļā arī dzīvo Āfrikas savannās. Šī būs inovatīvi jauna veida ekspozīcija, jo visas sugas apdzīvos vienu telpu, dzīvnieki nebūs nodalīti ar fiziskām barjerām. Līdz ar to apmeklētāji varēs vērot dažādu dzīvnieku savstarpējās attiecības un mijiedarbību.

Plānā paredzēts, ka ekspozīcija "Tanzānija" jāizveido 11 gadu periodā, pamatā izmantojot publiskā finansējuma avotus, bet 20% - 30% no nepieciešamā finansējuma tiks piesaistīts, ņemot kredītus.

Kopējie ieguldījumi šī plāna īstenošanā paredzēti 45 miljonu eiro apmēra.

Attīstības plāns neparedz ziloņu mītnes izveidi. Pēc padziļinātās izpētes kopā ar citu Eiropas valstu ekspertiem secināts, ka tik nelielam zooloģiskajam dārzam, kāds esot Rīgā, ziloņu mītnes izveide prasīšot ārkārtīgi daudz resursu, pretēji ekonomiski izdevīgākajam variantam ar degunradžiem.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, ziloņi Rīgas zooloģiskajā dārzā nedzīvo kopš 2003.gada oktobra, kad tobrīd Eiropā lielākais ziloņtēvs Radža un ziloņmāte Rupa no ziloņu turēšanai nepiemērotās 1914.gadā celtās Rīgas ziloņu mājas tika pārvesti uz Nīderlandes zoodārziem.

Rīgas zoodārzā ziloņi nav apskatāmi, jo to turēšanai nav piemērotas mītnes, bet jaunas mītnes celtniecību kavēja līdzekļu trūkums.

2007.gadā Rīgas domes deputāti lēma par projekta izstrādi un dalību Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu konkursā Ziloņu mītnes celtniecībai.

Tolaik tika lēsts, ka ziloņu mītnes celtniecība varētu izmaksāt aptuveni deviņus miljonus latu jeb nepilnus 13 miljonus eiro. Jauno ziloņu mītni bija iecerēts uzbūvēt līdz 2011.gadam.

Taču šī projekta īstenošana nenotika. Kā 2009.gadā aģentūrai LETA atzina kādreizējais zooloģiskā dārza vadītājs Rolands Greiziņš, projekts netika īstenots, jo programmas, kur bija paredzēta Eiropas Savienības nauda, tika likvidētas.