Rīga sūdzēsies ST par apturēto teritorijas plānojumu, lemj vietvaras komiteja

Par šo priekšlikumu gan vēl būs jālemj Rīgas domei. Sēde par šo jautājumu paredzēta pirmdien, 4. aprīlī. Pēc tam trīs mēnešu laikā tiktu sagatavots pieteikums tiesai.

Saskaņā ar domes Pilsētas attīstības departamenta sēdē pausto, kopumā paredzams, ka šajā gadījumā Satversmes tiesa varētu pieņemt konkrētu lēmumu pēc aptuveni gada.

Departamenta ieskatā, šajā brīdī ir radusies sajūta, ka nav vienotas izpratnes par valstī noteikto regulējumu teritoriālās attīstības plānošanas jomā, tādēļ šobrīd nav citas izvēles, kā vien vērsties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojumu Satversmes tiesā, lai tādējādi gūtu skaidrību. Nevēršoties tiesā, departaments uzskata, ka pastāvētu iespēja atkal nonākt situācijā, kur nav iespējams garantēt, kad un kāds rezultāts tiks sasniegts.

Priekšlikums sēdē tika atbalstīts ar deviņām balsīm "par", kamēr viens deputāts atturējās, taču kopumā sēdē bija vairāki deputāti, kuru paustajā parādījās šaubas par šāda priekšlikuma atbalstīšanu. To vidū bija deputāts Vladimirs Buzajevs (LKS), kā arī frakcijas "Latvijas attīstībai" vadītājs Viesturs Zeps.

Izvērtējot ministra rīkojumu, Rīgas dome ir konstatējusi virkni pretrunu, kas norāda, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) RTP izstrādes procesā nav pienācīgi pildījusi savus uzdevumus.

Kā skaidro domē, ministrijai ir būtiska loma vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādes procesā, jo tā gan izvērtē to atbilstību normatīvajiem aktiem, gan arī nodrošina teritorijas attīstības plānošanas metodisko vadību un uzraudzību. Tādējādi domes ieskatā nav pieļaujams, ka brīdī, kad RTP ir stājies spēkā, ministrija sāk paust iebildumus, kas nav izskanējuši iepriekš.

Tāpat dome uzskata, ka rīkojumā faktiski tiek apstrīdētas pašvaldības tiesības patstāvīgi veikt plānojuma izstrādes procesu. Normatīvais regulējums, kā norāda domē, neparedz ministram tiesības izvērtēt teritorijas plānojuma risinājumus, bet tikai konstatēt, vai ir pieļauti izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām. "Šāda rīcība būtiski aizskar Rīgas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses un, ņemot vērā galvaspilsētas statusu – arī valsts intereses. Tāpēc rīkojums būtiski kavē Rīgas kā valsts galvaspilsētas attīstību," atzīmē dome.

RTP izstrādes procesā trīs reizes notika izstrādāto plānojumu redakciju publiskā apspriešana. Taču rīkojumā nav iebildumu par plānojuma publiskās apspriešanas procedūras pārkāpumiem. Lai arī VARAM min, ka ir saņemts 21 RTP apstrīdējums, neviens no tiem nav iekļauts ministrijas rīkojumā, kā iemesls RTP apturēšanai, skaidro dome.

VARAM savu viedokli par jauno Rīgas teritorijas plānojumu esot izteikusi 2018. gadā un 2021. gadā, tomēr nevienā no šiem atzinumiem nav iebildumu vai prasību, kas tagad rīkojumā tiek minētas par iemeslu RTP darbības apturēšanai. Izņēmums ir jautājums par azartspēļu ierobežošanu Rīgas pilsētas teritorijā.

Domes ieskatā jautājums par azartspēļu ierobežošanu Rīgā ir izskatāms kontekstā ar Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija spriedumā, kurā norādīts, ka azartspēļu organizēšanas aizliegums Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā ir samērīgs Satversmes 105. panta pamattiesību ierobežojums. RTP izstrādes gaitā pašvaldība, ir ņēmusi vērā gan Veselības ministrijas pētījuma rezultātus, kur secināts, ka iedzīvotāji pārsvarā atbalsta šāda aizlieguma noteikšanu, gan normatīvos aktus, gan arī Augstākās tiesas judikatūru.

Tāpat domē skaidro, ka Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona ir īpaša statusa teritorija, kuras teritorijas plānojums ir likumīgi stājies spēkā 2006. gadā. Pašvaldības mērķis, uz laiku saglabājot Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu, ir izstrādāt tam kvalitatīvu lokālplānojumu – plānošanas dokumentu ar augstāku detalizācijas pakāpi, kam ir tāds pats juridisks spēks, kā teritorijas plānojumam.

Vienlaikus, pēc domē paustā, normatīvajos aktos nav noteikts lokālplānojuma izstrādes termiņš, tāpēc domei ir juridisks pamats piemērot esošo teritorijas plānojumu. Darbs pie jaunā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma norit jau patlaban.

Lai pamatotu tā risinājumus, 2017. gadā sākti arī trīs tematiskie plānojumi - publiskajai ārtelpai, mājokļu attīstībai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un attīstībai. Tāpat esot veikti 11 pētījumi, kā arī sākts darbs pie vairākiem jauniem pētījumiem.

Kā vēstīts, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs plānojumu apturējis, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm. Tāpat Rīgas domes iesniegtais dokuments paredzēja aizliegt azartspēles visā Rīgas valstspilsētas teritorijā, taču, pēc Pleša paustā, tas joprojām ir pretlikumīgi.

Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (AP) norādījis, ka ar šo lēmumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uz vairākiem gadiem apturējusi Rīgas attīstību un plānojuma apturēšanas dēļ pašvaldībā neieplūdīs investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā.

Staķis arī izstājās no partiju apvienības "Attīstībai/Par!", savu lēmumu pamatojot ar to, ka VARAM, kas ir "Latvijas attīstībai" politiskā pārvaldībā, apturēja Rīgas attīstības plānu.

Saistībā ar apturēto Rīgas attīstības plānu domei ir divas iespējas turpmākajai rīcībai – pilnveidot to un pieņemt jaunā redakcijā, lai VARAM to vēlreiz izvērtētu, vai arī vērsties Satversmes tiesā, līdzīgi kā to darījusi Ķekavas novada pašvaldība.

Pēdējā gadījumā, ja tiesa lemtu par labu pašvaldībai, šis dokuments tomēr stātos spēkā.

Tāpat ziņots, ka frakcijas "Par!/Progresīvie" vadītājs Mārtiņš Kossovičs iepriekš sacīja, ka Staķis pēc izstāšanās no partijas "Kustība "Par!"" un attiecīgi apvienības "Attīstībai/Par!" var būt pārliecināts par galvaspilsētas domes frakcijas "Par!/Progresīvie" atbalstu.

Tāpat mērs iepriekš norādījis, ka viņam nav bažu par Rīgas domes koalīcijas stabilitāti, atzīmējot, ka šis jautājums pārrunāts jau ar četrām no piecām koalīcijā esošajām partijām.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) LTV trešdien sacīja, ka nesaprot, kā azartspēļu lobijs var ietekmēt Rīgas attīstību. "Nevar būt, ka tā tiek iekavēta uz trīs vai četriem gadiem, jo bez Rīgas attīstības nav iespējama valsts attīstība," raidījumā pauda Kariņš, vairākkārt uzsverot, ka Plešam nepieciešams "apsēsties pie viena galda" ar Rīgas domi.