Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 5. aprīlī, konceptuāli atbalstīja tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Konservatīvie) sagatavotos grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz tiesisku pamatu atņemt Latvijas pilsonību kara noziegumus atbalstošām personām. Tajā pašā laikā deputāti vienojās trešdien, 6. aprīlī, turpināt diskusijas par to, kā likuma izmaiņas veikt juridiski korekti.
Likuma grozījumi tiek pamatoti ar šā gada 24. februārī Krievijas sākto neizprovocēto karadarbību Ukrainas teritorijā.
Pilsonības atņemšanas pamatu šobrīd nosaka Pilsonības likuma 24. panta pirmā daļa, kurā ir uzskaitīti četri Latvijas pilsonības atņemšanas pamati. Visi šie pilsonības atņemšanas pamati ir saistīti ar pārkāpumiem, ko Latvijas pilsonis izdara attiecībā pret Latvijas valsti un tādējādi grauj tieši Latvijas valsts un šī pilsoņa savstarpējās lojalitātes principu.
Vienlaikus likums patlaban neparedz atņemt Latvijas pilsonību gadījumos, kas saistīti ar vispāratzītu starptautisko tiesību pārkāpumiem pret citu demokrātisku valsti, kas vienlaicīgi radītu pastarpinātu apdraudējumu arī Latvijas demokrātiskajai iekārtai un konstitucionālajām vērtībām.
"Uzskatāms, ka Latvijas pilsonis, kas būtiski atbalstījis kādas valsts veiktu militāru agresiju un starptautiski sodāmus noziegumus pret citu demokrātisku valsti, tādējādi veicinādams arī Latvijas demokrātiskās iekārtas apdraudējumu, ir pārkāpis valsts un pilsoņa savstarpējās lojalitātes pienākumu," pauž likuma grozījumu autori.
Tieslietu ministrijā atzīts, ka pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti, no kuras izriet gan savstarpēji pienākumi, gan tiesības. "Situācijā, kad Latvijas pilsonis veic tādas darbības, kādas minētas likumprojektā, Latvijas valstij jābūt tiesībām izvērtēt, vai šāda persona ir tiesīga baudīt no pilsonības izrietošās tiesības un Latvijas sniegto starptautisko aizsardzību savam pilsonim," skaidrots likumprojekta anotācijā.
Lai risinātu šo situāciju, tika rosināts papildināt Pilsonības likuma 24. pantu par Latvijas pilsonības atņemšanu ar regulējumu, kas paredzētu iespēju atņemt Latvijas pilsonību personai, kura sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuri ir veikuši darbības, tai skaitā noziegumus pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai konstitucionālo iekārtu, vai arī persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā.
Minētā atbalsta sniegšana, piedalīšanās attiecīgo darbību veikšanā tiks konstatēta ar valsts drošības iestādes atzinumu.
Tiesa, Latvijas pilsonību personai varētu atņemt tikai tajā gadījumā, ja pilsonības atņemšanas rezultātā persona nekļūst par bezvalstnieku, tādējādi nepārkāpjot Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības.
Lai efektīvi pārvaldītu pilsonības iegūšanas un zaudēšanas procedūru, tai skaitā nodrošinātu pārskatāmu minēto procedūru uzskaiti, paredzēts izveidot Pilsonības iegūšanas un zaudēšanas informācijas sistēmu. Tiesa, šo sistēmu plānots izveidot līdz 2023. gada 31. martam.
Vienlaikus gadījumā, ja Saeima pieņems grozījumus Pilsonības likumā, tajā paredzēto pilsonības atņemšanu piemēros ar likuma spēkā stāšanās brīdi, negaidot brīdi, kad tiks izstrādāta Pilsonības iegūšanas un zaudēšanas informācijas sistēma.
Komisijas sēdē uzaicinātie eksperti kopumā atbalstīja likuma grozījumus, tomēr regulējuma izmaiņu izskatīšanas gaitā tiks izstrādāta precīza un nepārprotama likuma redakcija.
Vērtējot likuma izmaiņas, Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) pauda konceptuālu atbalstu likuma grozījumiem, vienlaikus viņa norādīja uz nepieciešamību uzlabot piedāvāto likuma redakciju, lai ievērotu tiesiskos principus. Viņa piebilda, ka gadījumā, ja likumā tiek fiksēta pilsonības atņemšana par kara noziegumu atbalstīšanu, tad par to var spriest tikai tiesa, nevis drošības iestādes.
Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis norādīja, ka piedāvātās likuma izmaiņas paredz atņemt Latvijas pilsonību par kara noziegumu atbalstīšanu, tomēr apzīmējums "kara noziegumi" patlaban tiek lietots publiskajā telpā sarunvalodā, turpretī kara noziegumi Ukrainā vēl nav juridiski dokumentēti.
Juridiskās komisijas pārstāvis sacīja, ka gadījumā, ja likumā paredz Bordāna piedāvāto normu, tad šādas darbības ir konstatējamas ar tiesas spriedumu, bet drošības iestādes var tikai konstatēt, ka šāds tiesas spriedums bijis.
Pēc diskusijām deputāti vienojās trešdien, 6. aprīlī, komisijās sēdē uzlabot likumprojekta redakciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
