"Prieks, ka prezidents ir izvēlējies uz Daugavpili braukt ar automašīnu pa Daugavpils-Nīcgales posmu, kurā būtu arī jāiegulda līdzekļi, jo tas ir, atvainojos, neciešams," mutīgais pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S) otrdien pēc valsts pirmās amatpersonas un vietvaru tikšanās portālam "Delfi" nelaida garām iespēju norādīt vēl uz kādu Latgales reģionā un visā Latvijā būtisku problēmu. Viņš, tā pat kā vēl vairāki portāla "Delfi" pēc diskusijas uzrunātie pašvaldību priekšstāvji, norāda – tieši šobrīd ir īstais laiks gatavoties briestošajai ekonomiskajai krīzei, un šajā procesā palīdzēt var arī valsts.
"Delfi" jau rakstīja, ka prezidents Egils Levits šonedēļ divu dienu vizītē apmeklēja Daugavpili, lai tiktos ar šīs valstspilsētas un citu Latgales pašvaldību vadītājiem un viedokļu līderiem, aicinot stiprināt valsts un pašvaldību kopdarbu un sabiedrības saliedētību un solidaritāti jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.
Uz viņa vizīti un gaidāmo diskusiju vairāki portāla "Delfi" uzrunātie pašvaldību vadītāji lika lielas cerības, īpaši uzsverot izaicinājumus no Krievijas netālajā informatīvajā telpā un finansiālās problēmas, kas akūti jūtamas Latgalē.
Rudenī gaidāmā krīze un steidzami soļi
"Kā bija tajā parunā par to laiku, kad skaita cāļus – tad šobrīd ir skaidrs, ka diskusija ir uzsākta," portālam "Delfi" sacīja Elksniņš, uzsverot, ka Levita vizīte Daugavpilī ir simbolisks notikums, bet "tam simbolismam šobrīd ir jābūt ar reālu pienesumu".
Viņa vērtējumā, ir būtiski, ka diskusijā piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Arturs Toms Plešs (AP), kā arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre, proti, atbildīgo nozaru ministru pārstāvji, kuri rūpīgi sekoja pašvaldību pieteiktajai dienaskārtībai.
"Šobrīd mums ir ļoti, ļoti rūpīgi jāsagatavojas rudenim, ziemai un gaidāmajai ekonomiskajai krīzei," akcentēja Elksniņš. Jau šobrīd iespējams teikt, ka rudenī "nekas labs mūs nesagaida", tādēļ arī jau laicīgi pietiekami augstā līmenī tiek pieteikta problemātika, lai notiktu uzlabojumi. Elksniņš arī atgādināja, ka Latgalē atalgojuma līmenis ir zemāks, nekā citos reģionos un šobrīd redzams, ka Latgales reģionam nepieciešamam palīdzība.
"Starta pozīcijās esošā ekonomiskā krīze skars Latgales pašvaldības vistuvāk. Šobrīd ir jāveic virkne pasākumu, lai nesamazinātu iedzīvotāju labklājību un nesagaidītu cilvēku aizplūdumu," viņš sacīja. Mērs norādīja, ka risinājumi varētu būt akcīzes nodokļa samazināšana, piemēram, degvielai, apkurei, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pirmās nepieciešamības precēm – pārtikai, atbalsta sistēmas pārskatīšana. Šie ir pamatpasākumi, kas jāveic jau nekavējoties.
"Šobrīd ir jāizveido pietiekami efektīva gan nodokļu administrēšanu, gan uzņēmējdarbības attīstību veicinoša vide, lai cilvēkiem būtu darbs. Tas ir nepieciešams visās Latgales pašvaldībās, kuru priekšsēdētājus šodien redzējāt. Šobrīd šajā ziņā visi esam vienādā situācijā – esam vienoti par Latgali," viņš uzsvēra.
Grib precīzu rīcības plānu
Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns (LRA), kurš bija viens no aktīviem runātājiem diskusijā ar prezidenta līdzdalību, portālam "Delfi" pēc tās teica, ka diskusijā vēlreiz tika iezīmēta situācija, kurā pašvaldības šobrīd nonākušas, proti, kur līdz ar dažādu izejmateriālu un apkures nodrošināšanas izmaksu pieaugumu ir dažādas bažas par situāciju rudenī.
Pēc Vucāna teiktā, šobrīd pašvaldībām ir laiks kopā ar atbildīgajām ministrijām gatavot plānu, kā reaģēt uz cenu un izmaksu pieaugumu. Izteikti bažīgas par šo situāciju esot divās pilsētas – Rēzekne un Daugavpils –, atklāja politiķis.
"No savas puses diskusijā mēģināju norādīt, ka šobrīd, ņemot vērā, ka daudzi citi resursi varbūt samazinās pieejamībā, lauksaimniecības resursi šajā brīdī būtu jāizmanto pilnā apjomā. Šeit šī zaļā kursa ietvaros valstij būtu Eiropas Komisijā jāpārstāv redzējums par šī kursa zināmu koriģēšanu tuvāko divu līdz trīs gadu laikā, lai mums ražošana nesamazinātos, bet tieši otrādi – lai mēs izmantotu šo laika posmu, apgūstot jaunus tirgus un sākot ražot jaunas preču grupas," teica Vucāns.
Tāpat diskusijā katras pašvaldības pārstāvis esot ieskicējis savu redzējumu, un to, savukārt, fiksējušas gan ministrijas, gan Valsts prezidents. Tas, politiķa skatījumā, varētu kalpot par pamatu turpmākajā valsts un pašvaldību dialogā. Lai rastu risinājumu problēmām kas saistās ar resursu cenu pieaugumu, viņaprāt, būtu jāsāk strādāt jau šobrīd, lai, pienākot rudenim, pašvaldībām jau būtu precīzs rīcības plāns.
Lai nauda nav nomesta zemē
Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietniece Ērika Teirumnieka (NA, LRA) portālam "Delfi" otrdienas diskusiju vērtēja kā interesantu, īpaši izceļot Valsts prezidenta uzrunu Latgales pašvaldību vadītājiem. Lielākais ieguvums esot "uzsvari un skaidrāks nākotnes skatījums". Arī kopumā diskusija, viņasprāt, bijusi kā labs vēstījums pašvaldībām un sabiedrībai kopumā.
Politiķe īpaši izcēla to, ka šajā diskusijā skaidri ieskicēta situācija ar energoresursiem. Skaidri sadzirdēts esot arī vēstījums, ka līdz rudenim dabasgāzes Latvijā pietikšot. "Patīkami ir tas, ka ir, nevis tikai saukļi, bet gan arī konkrētas darbības. Tas vismaz manī iekšēji radīja pārliecību, ka viss būs kārtībā arī šajos gaidāmajos enerģētikas krīzes apstākļos. Tie bija nevis tādi tukši saukļi, bet gan tiešām ļoti precīzi soļi vismaz tuvākā gada griezumā," skaidroja Teirumnieka.
Viņa sacīja, ka, pēc diskusijā dzirdētā, pašvaldības sapratušas, ka būs iespēja pabeigt visus iesāktos projektus, it sevišķi tos, par kuriem jau ir parakstīti līgumi. "Mēs ļoti labi zinām, ka, ja kaut kas paliek nepabeigts, tad faktiski jau izlietotā nauda paliek "izmesta zemē". Tādēļ iesāktos darbus ir svarīgi pabeigt," piebilda politiķe.
Tāpat būtisks rīcības virziens esot jaunu tirgu atrašana uzņēmumiem, kuriem bijusi sasaiste ar Krieviju un Baltkrieviju. Pēc politiķes sacītā, tas ir svarīgi, jo dažādi sociālie jautājumi un spriedze sabiedrībā atrisināsies tad, ja tiks mazināti saimnieciskie saspīlējumi, piemēram, darbavietu kontekstā.
Kā pārvarēt izaicinājumus
Viņa arī sacīja, ka izceļams ir Valsts prezidenta paustais par sociālajiem pabalstiem un negodprātīgu to izmantošanu, kā arī piebilda, ka diskusijā vairāk uzmanības veltīts tieši saimnieciskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem, tādēļ tas atstājot vietu turpmākai diskusijai arī par citiem būtiskiem aspektiem, tostarp kopienu vienojošajiem kultūras pasākumiem un to veicināšanu.
Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (LA) par diskusiju sacīja, ka "būtībā viss tika pateikts". "Protams, jebkura tikšanās nekad nebūs uzreiz ne 100%, ne 80% un ne 50%, lai kaut kas virzītos, bet pietiek arī ar 20% vai pat ar 10%, ja visi izprot lietas būtību," teica politiķis, uzsverot, ka šāds kontakts ar pašvaldībām ir nozīmīgs.
Tāpat ir svarīgi pašvaldību politiķiem komunicēt arī ar ministriju ierēdņiem, lai ministriju līmenī būtu labāka izpratne par vietvaru specifiku. "Latvija mums nav liela, bet tā ir ļoti dažāda, un tas likums vai lēmums darbojas vienā vietā, bet otrā tas darbojas pretēji, vai arī to nav iespējams ieviest vai izpildīt," to, kādēļ šāda komunikācija ir būtiska, pamatoja Vaivods.
Pievēršoties akūtajiem jautājumiem – ekonomikai, valsts drošībai un sabiedrības saliedētībai –, politiķis skaidroja, ka šādā ārkārtējā situācijā šo izaicinājumu pārvarēšana būs atkarīga no tā, cik labi katra amatpersona, tostarp pašvaldību vadītāji, izdarīs savu darbu. Politiķis uzskata, ka iekšējā neapmierinātība aug tad, kad netiek sasniegti mērķi tieši ekonomisko faktoru ziņā un sociālās spriedzes mazināšanā.
Atbalsts vajadzīgs visiem
"To visu ir jāspēj izskaidrot, un varbūt arī būtu jākompensē tiem, kam visvairāk vajag, neskaitot tikai iedzīvotājus, bet arī uzņēmējus," pauda novada domes vadītājs, vienlaikus atzīstot, ka nākotnē viegli nebūs, taču, izprotot situācijas būtību, ir iespējams izvairīties no lielākām problēmām.
Pēc viņa teiktā, diskusijā arī izkristalizējušies kādi konkrēti punkti, kam pievēršama papildu uzmanība – dažāda veida iepirkumi, kur, līdz ar visiem ārpolitikas notikumiem, situācija šobrīd kļuvusi problemātiska, tostarp grūtu atrast atbilstošus pretendentus.
"Šodien mēs te runājām par to, ka tie, kas skolām piegādā pārtiku, lauž līgumus. Divi mēneši palikuši un mums jātaisa lielais iepirkums, ko nemaz nav iespējams izdarīt un tā nebūs lētākā cena. Kāpēc gan cenu aptauju nevar veikt tieši uz vietējo klāstu – vai tie ir zemnieki, vai veikali –," diskusijā izskanējušo tēmu loku ieskicēja pašvaldības vadītājs.
Kopumā šādu situāciju esot daudz un tur, viņaprāt, nepieciešama steidzama rīcība, taču, rīcību ierobežojot spēkā esošie normatīvie akti. Viņš sacīja, ka steidzami risināmi esot arī jautājumi par dažādiem iesāktiem projektiem, kuros šobrīd Krievijas sāktā kara dēļ vērojams izteikts sadārdzinājums, kas atstās ietekmi uz to turpmāko virzību. Otrdien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai esot tikuši nodoti visi nepieciešamie dati šīs problēmas atrisināšanai, savukārt ministrija solījusi to darīt.
Ukrainā noritošais karš būtisku ietekmi atstājot uz dažādiem saimnieciska rakstura jautājumiem, jo cenas ir sadārdzinājušās daudzās kategorijās – dārgāki kļuvuši jebkādi ar naftu saistīti materiāli, kā arī piegādes.
Turklāt esot arī neskaidrības par to, kādas būs izejmateriālu cenas nākotnē. Tādēļ būtu jādomā par finansiālajām garantijām. "Lai pabeigtu projektus, būtu jāslēdz papildu vienošanās, bet tam mums ir vajadzīgas finansiālās garantijas. Tādēļ gaidām, ko tad darīt ar šo palielinājumu, jo pamatbudžetos pašvaldībām tādas naudas nav," teica politiķis.
Kā ziņots, Levits divu dienu vizīti Latgalē aizsāka pirmdien, 4. aprīlī, Rotko centrā tiekoties ar reģiona kultūras personībām un apspriežot aktualitātes, bet otrdien, 5. aprīlī, pēc diskusijas ar reģiona pašvaldību vadītājiem, tikšanās ar skolēniem un jauniešiem, kā arī uzņēmuma "Axon Cable" apmeklējuma viņš vizīti noslēdza.
Vairāk par to iespējams uzzināt šajā "Delfi" reportāžā no Daugavpils.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
