Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas trešdien, 6. aprīlī, atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, ar kuriem plānots aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes. Koncerns AS "Latvijas Gāze" iebilst šādiem likuma grozījumiem un norāda, ka tā "būtu pārāk kardināla rīcība".
Saeimas komisija ceturtdien atbalstīja un lēma virzīt izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā grozījumus Enerģētikas likumā, kas papildināts ar punktu – "dabasgāzes piegādes no Krievijas Federācijas ir aizliegtas". Plānots, ka aizliegums stāsies spēkā pēc tam, kad likuma grozījumi tiks izsludināti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
"Latvijas Gāzes" vadītāja Aigara Kalvīša adresētā vēstulē Saeimas komisijai norādīts, ka uzņēmums iebilst šādai likuma normai. "Vēršam uzmanību uz to, ka enerģijas, tai skaitā dabasgāzes piegāde ir virkne tiesisku un tehnisku darbību kopums, kurā izmaiņas prasa laiku un līdzekļus. Turklāt ir jāraugās, lai ar nepārdomātiem, neizsvērtiem un ātriem lēmumiem nepasliktinātu jau esošo enerģijas piegādes infrastruktūru vai kopējo stāvokli Baltijas reģionā. Tas enerģētisko krīzi padarītu vēl ilgāku, dārgāku un grūtāk pārvaramu, nevis to risinātu," teikts Kalvīša vēstulē.
Tāpat vēstulē uzsvērts, ka nav šaubu, ka Latvijai kā valstij ir stratēģiski un pārdomāti jārisina gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas piegāžu ceļu dažādošana un krājumu pieejamība, tomēr "Latvijas Gāzes" vadītājs atzīmē, ka pilnībā atteikties no Krievijas dabasgāzes piegādēm "būtu pārāk kardināla rīcība".
"Latvijas Gāzes" ieskatā, šāda rīcība ietekmētu ne tikai Latvijas teritoriju, bet visu Baltijas reģionu. "Jāņem vērā, ka Latvija atrodas vienotā dabasgāzes piegādes zonā ar pārējām Baltijas valstīm, līdz ar ko Latvijai vajadzētu atturēties no vienpersonisku lēmumu pieņemšanas, kas ietekmē visu Baltijas reģiona valstu komersantus un energoapgādes drošumu. Pilnīga, tai skaitā tehniskajām vajadzībām paredzētās dabasgāzes plūsmas apturēšana no Krievijas, radītu pārvades sistēmas neatgriezeniskus bojājumus. Attiecīgi uzlabojoties ģeopolitiskai situācijai vairs tehniski nebūtu iespējama tūlītēja dabasgāzes saņemšana no Krievijas puses. Šāda situācija enerģētisko krīzi nevis risinātu, bet tikai paildzinātu" pausts Kalvīša vēstulē.
Deputāts Kārlis Šadurskis (JV) aicināja diskutēt par iespēju likumā ietvert pārejas periodu Krievijas gāzes ieviešanas liegumam, ņemot vērā, ka kaut kad Krievijā varētu mainīties režīms un ekonomiskā sadarbība ar šo valsti varētu tikt atjaunota.
Komisijas vadītājs Krišjānis Feldmans (Konservatīvie) piekrita Šadurska paustajām bažām, vienlaikus viņš norādīja, ka Krievijas sāktā kara laikā Latvija ir pieņēmusi virkni likumu grozījumu, kurus, situācijai stabilizējoties, nāksies mainīt atpakaļ.
Šadurskis piekrita, ka likuma grozījumi ir nepieciešami un tos droši vien atkārtoti revidēs deputātu mazbērni.
Kopumā grozījumi Enerģētikas likumā tika izstrādāti ar mērķi samazināt Latvijas enerģētikas tirgus ievainojamību pret trešo valstu izraisītiem piegāžu riskiem.
Likumā rosināts ietvert punktu, ar kuru vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram "Conexus Baltic Grid ("Conexus") līdz 2025. gada 30. jūnijam jānodrošina dabasgāzes piegāžu ceļu dažādošanas infrastruktūra Latvijas teritorijā un dabasgāzes krājumu pieejamība, lai ierobežotu riskus saistībā ar jaudu nepieejamību vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas savienojumos ar trešajām valstīm.
Iepriekš, parlamentā skatot likuma grozījumus pirmajā lasījumā, opozīcijas deputāti pauda bažas, ka ar šiem likuma grozījumiem tiek virzīts Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla projekts, par kuru Ekonomikas ministrija (EM) jau izteikusies, ka valstij šāds projekts nebūtu jāīsteno.
2. martā notikušajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns pauda, ka Latvijas atkarība no Krievijas dabasgāzes ir pārspīlēta, jo gadījumā, ja tiktu pārtraukta gāzes piegāde no Krievijas, Baltijas valstis šo energoresursu patēriņam iegūs no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla.
"Nevajag pārvērtēt Krievijas gāzes lomu Baltijas valstu gāzes apgādē. Tā ir bijusi nozīmīga, tas nenozīmē, ka gāzi nav iespējams iegūt pa alternatīviem ceļiem. Līdz šim gāzes piegādes noteica cena, bet praktiski varam saņemt gāzi pa citiem starpsavienojumiem" teica Šaicāns, piebilstot, ka patlaban Baltijas valstis kopīgi risina jautājumu par gāzes jaudu palielināšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
