Krievijas sāktā kara dēļ ir jārēķinās ar ilgstoši augstu inflāciju un lēnāku ekonomikas izaugsmi, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Saeimas komisija uzaicināja Latvijas Bankas ekspertus sniegt vērtējumu par Latvijas tautsaimniecības attīstības prognozēm un perspektīvām pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Uzrunājot deputātus, Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka patlaban pasaulē valda ļoti liela nenoteiktība, ko galvenokārt veicina Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī zināma ietekme joprojām ir Covid-19 pandēmijai.
Pēc Kazāka teiktā, galvenās problēmas ekonomikā patlaban saistītas ar piegāžu ķēdēm, turklāt šī problēma ir mantota no Covid-19 pandēmijas laikiem, bet karš Ukrainā to tikai pastiprina.
Lai arī Latvijas Banka izstrādājusi jaunas makroekonomikas prognozes, tomēr Kazāks pauda, ka precīzus ciparus patlaban ir grūti nosaukt, prognozēšana drīzāk līdzinās loterijai. Kā piemēru viņš minēja naftas cenas, kas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā kāpa un samazinājās. Šādas tendences sagaidāmas arī turpmāk.
Kazāks norādīja uz divām tendencēm ekonomikā, proti, ilgstoši augstu inflāciju un lēnāku ekonomikas izaugsmi, nekā tika prognozēts iepriekš.
Pēc viņa teiktā, inflācijas spiediens visvairāk attieksies uz energoresursiem un pārtiku, turklāt monetārajai politikai būs maz iespēju iegrožot inflācijas kāpumu, tāpēc galvenais rīks krīzes pārvarēšanā būs fiskālā politika.
Latvijas Bankas prezidents norādīja uz nepieciešamību izstrādāt atbalsta mehānismus, bet ne tādus, kas nosegtu cenu kāpumu pilnīgi visās jomās. Kazāks piebilda, ka energoresursu cenas ilgstoši saglabāsies augstas, tāpēc ir jāveicina energoresursu lietošanas paradumu maiņa.
Kopumā centrālās bankas vadītājs secināja, ka tagadējos ekonomikas izaicinājumos ir svarīgi meklēt ilgtermiņa, nevis īstermiņa risinājumus.
Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija (FM) pārskatīja šā gada februāra sākumā izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un līdz ar ekonomiskās sadarbības krasu samazināšanos ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju.
Pēc aktualizētajām prognozēm Latvijas IKP šogad pieaugs par 2,1%, ekonomikas izaugsmei paātrinoties līdz 2,5% 2023. gadā, savukārt patēriņa cenu pieaugums šogad var sasniegt 8,5%, 2023. gadā tam pazeminoties līdz 3,5%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
