No nodokļu izmaiņām, lai mazinātu degvielas, energoresursu un pārtikas cenas, vairāk iegūtu turīgās mājsaimniecības, tāpēc valstij atbalsts būtu jāmērķē mazāk turīgajai sabiedrības daļai, trešdien, 6. aprīlī, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.
Saeimas komisija uzaicināja Latvijas Bankas ekspertus sniegt vērtējumu par Latvijas tautsaimniecības attīstības prognozēm, kā arī atbildēja uz politiķu un nozaru pārstāvju jautājumiem.
Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons vēlējās zināt, vai gadījumā nav tā, ka iedzīvotāji cenu pieaugumu visvairāk jūt tieši caur produktu un pakalpojumu cenu pieaugumu, ko sekmē degvielas cenu pieaugums. Trons sacīja, ka viņa pārstāvētā organizācija iesaistījās problēmas risināšanā, tomēr politisku atbalstu neguva priekšlikums samazināt nodokļus, lai iegrožotu cenu pieaugumu.
Vilters atzina, ka degvielas cenu pieaugumu jūt pilnīgi visās jomās, jo tas atsaucas uz produktu gala cena, tomēr tiešā veidā degvielas cenu pieaugumu izjūt iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem ienākumiem.
"Cenu pieaugums ir visās kategorijās – izejmateriāliem, gala precēm utt., tāpēc valstij būtu jāsniedz atbalsts tai sabiedrības daļai, kuri būtiski izjūt cenu pieaugumu. Vai nodokļu samazināšana palīdzētu ekonomikai? Jā. Bet tas būtu fiskāli ietilpīgs pasākums, kas palīdzētu pilnīgi visiem, neatkarīgi no ienākumu līmeņa, bet provizoriski vairāk palīdzētu turīgām mājsaimniecībām," secināja Vilerts.
Arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks pauda, ka pilnīgi visiem visu nevarēs kompensēt, jo valstij nav tādas naudas. "Krīze trāpa pa pilnīgi visiem, bet ir jādomā par to, kam piešķirt atbalstu," teica centrālās bankas vadītājs.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 30 martā lēma nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēt kolektīvo iesniegumu par akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai, tomēr koalīcijas atbalsta šai iniciatīvai patlaban nav.
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs informēja, ka, samazinot akcīzes nodokli degvielai, valsts budžets šogad neiekasēs 114 miljonus eiro, bet nākamgad – 176 miljonus eiro. Zakatistovs uzsvēra, ka šāds solis radīs robu budžetā, bet tieši akcīzes nodoklis ir viens no tiem finansējuma avotiem, kas ļauj iedzīvotājiem nodrošināt valsts pakalpojumus.
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš pauda, ka degvielas cenu samazināšana nenotiks mākslīgi, tā vietā tiek domāts par mērķētu atbalstu tām iedzīvotāju grupām, kurām atbalsts ir nepieciešamāks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
