Saeima ceturtdien, 7. aprīlī, otrajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023. gada 30. jūnijam apturēt pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Vienlaikus noteikti izņēmumi, kad tomēr iespējams izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas. Kā izņēmumi plānoti gadījumi, kas pamatoti ar ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, studiju vai studiju prakses vajadzību, kā arī valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem, norādīts likumprojekta anotācijā.
Tāpat papildināts arī uzturēšanās atļauju izsniegšanas vai reģistrēšanas un anulēšanas tiesiskais regulējums. Noteikts, ka uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu varēs atteikt arī gadījumos, kad kompetentas valsts iestādes konstatējušas, ka ārzemnieks publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu.
Tas būs iespējams arī, ja konstatēts, ka ārzemnieks sniedzis būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai konstitucionālo iekārtu, vai arī pats ir veicis šādas darbības vai citādi rīkojies pretēji valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm. Šādas izmaiņas ieviestas arī attiecībā uz termiņuzturēšanās un pastāvīgo uzturēšanās atļauju anulēšanu.
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Koalīciju veidojošās partijas jau 28 martā pieņēma politisku lēmumu izbeigt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) jeb tā dēvēto "zelta vīzu" programmu, preses konferencē pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).