Častušku nebūs – 9. maijā Latvijā pieminēs Ukrainas kara upurus

Saeimas debatēs opozīcijas deputāts Māris Kučinskis (ZZS) pauda, ka viņš neapšauba likumprojekta autoru labos nodomus, tomēr viņš aicināja padomāt, vai Ukrainas tauta ir pelnījusi piemiņas dienu 9. maijā, kas Latvijā asociējas ar "častuškām, šņabi un svētkiem".

Viņš pauda pārliecību, ka Ukrainas upuru piemiņas diena nav jānosaka 9. maijā ar mērķi ierobežot 9. maija svinības, jo Latvijas drošības iestādes tiks galā, izmantojot esošos instrumentus, un "tur nebūs častuškas, jo drošība tiks nodrošināta".

Kučinskis rosināja atgriezt likumprojektu komisijā un mainīt Ukrainas upuru piemiņas dienas datumu uz "normālu dienu".

Opozīcijas deputāts Boriss Cilevičs (S) daļēji piekrita Kučinska paustajam un vienlaikus iezīmēja savas bažas, kāpēc likums nav atbalstāms piedāvātajā redakcijā. Pēc Cileviča teiktā, ja deputāti grib aizliegt 9. maija svinības, tad tā arī jāpasaka, nevis "ciniski izmantot Ukrainas traģēdiju iekšpolitisku mērķu vārdā". Cilevičs aicināja mainīt Ukrainas upuru piemiņas dienas datumu.

Arī opozīcijas deputāts Didzis Šmits piekrita Kučinska sacītajam un aicināja kolēģus "neapsegt savas problēmas ar Ukrainas karogu", bet problēmas risināt citā ceļā.

Savukārt deputāte Ieva Akuratere (Konservatīvie) norādīja, ka, interneta meklētājā ierakstot datumu "9. maijs", var izlasīt, ka šī diena ir Eiropas diena, kad svinam mieru un vienotību Eiropā. "Mēs 9. maijā vēlamies svinēt Latvijai svarīgu dienu, vienojoties ar Ukrainas tautu pret neokomunismu. Mums nav jāsvin citas valsts svētki. 9. maijs ir vienotības, līdzjūtības un atbalsta diena," uzsvēra deputāte.

Opozīcijas deputāts Nikoljas Kabanovs (S) un Zaļo un zemnieku savienība aicināja 24. februāri noteikt kā Ukrainas upuru piemiņas dienu. "Šis karš turpināsies vēl ilgi un mums nevajag šogad steigties noteikt 9. maiju kā piemiņas dienu," mudināja Kabanovs. Saeima šo priekšlikumu noraidīja.

Ar likumu par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu paredzēts, ka šogad 9. maijs visā Latvijā būs Ukrainas upuru piemiņas diena, godinot pret Ukrainu uzsāktās Krievijas militārās agresijas rezultātā cietušos un bojā gājušos Ukrainas civiliedzīvotājus un bruņoto spēku militārpersonas.

Piemiņas dienā pie ēkām būs jānovieto Latvijas valsts karogs sēru noformējumā, bet Rīgas pils Svētā gara tornī, pie Valsts prezidenta rezidences, Saeimas galvenās ēkās un Ministru kabineta ēkas – līdzās Latvijas valsts karogam sēru noformējumā būs jānovieto Ukrainas karogs.

Šajā dienā valsts un pašvaldību iestādes nevarēs rīkot izklaides un svētku pasākumus, kā arī pašvaldības nevarēs izsniegt atļauju publiska pasākuma rīkošanai.

Likums zaudēs spēku šā gada 11 maijā.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeima 31. martā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredz aizliegt publiskos pasākumos izmantot tādus militāru agresiju slavinošus simbolus kā burts "Z", tāpat ar likuma grozījumiem būs liegti pasākumi padomju armiju slavinošu pieminekļu pakājē, kā arī ierobežos 9. maija publiskas svinības.