Foto: Daudzmiljonu apgrozījums un kosmosa industrija – kas ir Daugavpils 'Axon Cable'

Ražotnē izvietotās norādes gan lielākoties ir krievu valodā. Uz to uzņēmuma vadītājs "Delfi" saka, ka tas esot tāpēc, ka tieši darbinieki pārsvarā runājot krieviski.

Tajā, kas ir šis uzņēmums, kas iepriekš saņēmis nozīmīgu finansējumu un ko savas vizītes laikā apmeklēja Valsts prezidents Egils Levits, nedaudz ieskatījās portāls "Delfi".

Pēc "Lursoft" datiem, Daugavpilī reģistrētā augsto tehnoloģiju nozares uzņēmuma "Axon Cable" 100% īpašnieks ir Francijā reģistrētā kompānija "Axon Cable SAS". Latvijas "Axon Cable" valdes priekšsēdētājs ir Žozefs Puzo, kurš ir arī patiesā labuma guvējs, bet valdē darbojas Kristella Olivī.

"Axon" grupā ir vairāk nekā 20 uzņēmumu, no kuriem deviņi, tostarp rūpnīca Daugavpilī, nodarbojas ar ražošanu. Uzņēmumā ražo augsto tehnoloģiju elektriskos un elektroniskos kabeļus, vadus un to savienojumus tādām nozarēm kā aizsardzība, aeronautika, medicīna un citas. Vairāk nekā 95% saražotās produkcijas tiek eksportēti.

"Lursoft" Klientu portfelis vēsta, ka uzņēmuma apgrozījums 2021. gadā palielinājies līdz 31,09 miljoniem eiro, kas ir par 96 040 eiro vairāk nekā 2020. gadā. 2021. gadu uzņēmums noslēdzis ar 1,18 miljonu eiro peļņu. Uzņēmums aizvadītajā gadā bija darba devējs 664 darbiniekiem

"Axon Calble" un AS "Swedbank" arī pērn vienojās par finansējumu ražošanas efektivitātes palielināšanai paredzot, ka uzņēmums ieguldīs vairāk nekā 350 000 eiro Daugavpilī esošās ražošanas ēkas pielāgošanā, kā arī teju pusmiljonu eiro – jaunu ražošanas iekārtu iegādē. "Swedbank" finansējums šajos investīciju projekts teju sasniedz 700 000 eiro, iepriekš jau ziņoja "Delfi".

Dati par aizpagājušo – 2020. gadu, liecina, ka "Axon Cable" ir starp lielākajiem uzņēmumiem Latgales reģionā.

Portāls "Delfi" Daugavpilī, tostarp arī "Axon Cable", viesojās dienu pirms prezidenta vizītes. Senkēns uzsvēra, ka viņiem ir liels gods uzņemt pie sevis vizītē Levitu, tomēr no vizītes uzņēmums īsti neko nesagaida. Tomēr sarkanais paklājs, skatuve, kā arī plakāts ar informāciju par to, kā uzņēmums pirms 22 gadiem sācis darboties Latvijā un īsu ieskatu tā vēsturē, liek domāt, ka par publicitāti un pašreklāmu vizītes gaidās, ir padomāts.

"No šīs prezidenta vizītes īsti neko nesagaidu, viņš vienkārši atbrauc ciemos. Tā mūsu uzņēmumam ir arī laba publicitāte," labo reklāmas iespēju nenoliedz arī pats Senkēns. "Kad dažkārt esmu Rīgā un skaidroju cilvēkiem, ko mēs šeit darām, viņi ir pārsteigti, ka mēs darbojamies arī, piemēram, kosmosa industrijas lauciņā," norādīja uzņēmuma vadītājs.

"Esmu pārsteigts, ka cilvēki bieži vien nezina, kas notiek ārpus lielajām pilsētām, laukos. Rodas sajūta, ka cilvēkiem ir maza izpratne par to, ko tur var darīt," sprieda Senkēns.

Pašam Senkēnam Daugavpilī dzīvot patīkot, viņš neplānojot no tās "bēgt prom". "Ja es salīdzinu ar Franciju, ir diezgan labi, jo šeit ir vienkāršāk strādāt ar cilvēkiem, kā arī pilsēta ir daudz mazāka nekā, piemēram, Parīze, tāpēc nokļūšana no vietas uz vietu aizņem daudz mazāk laika," viņš pamato, piebilstot – "pat klimats nav tik briesmīgs."

Kad prezidents pavadīts atceļā no Daugavpils uz Rīgu, Senkēns portālam "Delfi" lakoniski bilst, ka vizīte bijusi ilgāka, nekā viņš gaidījis, turklāt Levits šķitis pat pārsteigts par dažām sarežģītām ierīcēm, ko ražo uzņēmums, piemēram, satelītiem interneta nodrošināšanai un citām. Savukārt prezidents vizītes laikā esot pateicies Francijai un akcentējis šādu investīciju nozīmi Latvijai, par valsts pirmās personas rūpnīcā pieredzēto pēc vizītes vēstīja Valsts prezidenta Preses dienestā.

Senkēns saka, ka Krievijas iebrukums Ukrainā un ar to saistītās ekonomiskās sankcijas un ierobežojumi tiešā veidā Daugavpils uzņēmuma darbību nav ietekmējis. Lai gan bijuši produkti, kas ražoti specifiski Krievijas tirgum, šobrīd šī biznesa sadaļa esot apturēta. Būtisku seku tam gan neesot.

"Lielākais tiešais efekts, kas atstāja iespaidu arī uz mums, ir enerģētikas cenu kāpums. Lai darbotos iekārtas, mums ir nepieciešama elektrība. Produktu ražošanā ietekmes nav," norādīja vadītājs.

Jautāts, kā uzņēmums šo problēmu risinājis, viņš sacīja, ka tas jau pirms vairākiem gadiem sācis uzlabot energoapgādi, izvēloties ekonomiskākus resursus, kā arī veicot citus vienkāršus sagatavošanās darbus un domājot, kā ietaupīt enerģiju. Tagad arī tiekot domāts vēl arī par citiem risinājumiem.

Arī materiālu piegāžu kavēšanās īsti uzņēmuma darbību neesot ietekmējušas, jo daudzus nepieciešamos materiālus "Axon Cable" ražo paši un nav atkarīgi no citiem uzņēmumiem. "Nesaku, ka mums nemaz nav problēmu, bet, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem, tās ir niecīgas. Citiem mūsu konkurentiem rodas problēmas, jo pēkšņi iztrūkst kāda rūpniecībai nepieciešama komponente," viņš teica.

Vaicāts par iespējamo vēl lielāko resursu un izejmateriālu cenu kāpumu, viņš saka, ka "ir ļoti sarežģīti aplēst, kur mēs būsim pēc diviem, trim mēnešiem un kādas būs produktu cenas. Nav citas izvēles kā informēt savu klientu par šo iespējamo cenu pieaugumu, nezinot, vai viņš to akceptēs, vai meklēs kādu citu piegādātāju". Visi pasākumi, kas tika veikti līdz šim, lai vājinātu grūtības, bijuši nepieciešami.

"Esam situācijā, kad meklējam papildu darbiniekus, ko pieņemt darbā, nevis atlaist," salīdzinot situāciju ar citiem Latgalē grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, sacīja "Axon Cable" vadītājs. Šobrīd uzņēmumā katru nedēļu notiekot darba intervijas, taču atrast darbiniekus esot grūtāk nekā pirms pāris gadiem. Uzņēmumā tiekot domāts arī par to, kā nodarbināt bēgļus no Ukrainas – līdz pirmdienai, 4. aprīlim, uzņēmumā darbu meklējuši un savus CV atsūtījuši seši vai septiņi bēgļi. "Tiklīdz sapratīsim, kādi ir noteikumi, kā varam viņus nodarbināt, aicināsim uz intervijām," viņš teica.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Daugavpils filiāles vadītāja Jurate Kornutjaka portālam "rus.delfi.lv" iepriekš teica, ka bez valsts valodas zināšanām drīkst nodarbināt cilvēkus tikai tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanai. Pēc viņas teiktā, Daugavpilī un Augšdaugavas novadā ir 953 vakances – visvairāk pieprasīti ir kravas auto vadītāji, celtnieki, palīgstrādnieki, pārdevēji. Toties ar katru bēgli aģentūrā strādājot individuāli. Iebraucēji interesējoties par darba iespējām, bet līdz šim nav ziņu par to, ka kāds būtu pieņemts darbā.

Savukārt Senkēns saka, ka uzņēmumam darbā arvien vairāk nepieciešami cilvēki ar tehniskām zināšanām, piemēram, inženieri, automatizācijas speciālisti, mehāniķi. "Tirgus attīstās un, lai attīstītos tam līdzi, nepieciešams arvien vairāk kompleksu zināšanu un cilvēku, kam tādas ir," viņš teica, piebilstot, ka "Axon Cable" arvien vairāk ikdienas darbā integrē arī robotus un tehnoloģijas.

Jau ziņots, ka Levits šonedēļ devās divu dienu vizītē uz Latgali, lai tiktos ar Daugavpils un citu Latgales pašvaldību vadītājiem un viedokļu līderiem, aicinot stiprināt valsts un pašvaldību kopdarbu un sabiedrības saliedētību un solidaritāti jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.

Par to, kā daugavpilieši vērtē notikumus Ukrainā, situāciju pilsētā un Levita vizīti, iespējams uzzināt šajā "Delfi" reportāžā.