IKVD noraida soctīklos paustās bažas par valsts mēroga skolēnu anketēšanu Ukrainas jautājumā

Reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks savā profilā vietnē "Facebook" ievietojis attēlu ar fragmentu no anketas. No publicētā attēla nav saprotams, kas ir anketas autors un kādam mērķim tā veidota. Stendzenieka publicētajā anketas fragmentā redzami jautājumi – ar ko skolā pārrunāti notikumi Ukrainā, vai skolēniem ir saprotama skolotāja nostāja par notikumiem Ukrainā, kā arī vaicāts par skolas iesaisti atbalsta paušanā Ukrainai.

"Es kategoriski esmu pret bērnu pieradināšanu stučīt savus vecākus, ģimeni, skolotājus un draugus caur standarta anketām, pēc kuru aizpildīšanas "attiecīgās iestādes" tad vētīs, kuri ir tie ļaunie un kuri – labie," raksta Stendzenieks. Uz kāda "Facebook" lietotāja jautājumu, kurās skolās šāda anketa jāaizpilda, Stendzenieks atbild: "Visās. Tas ir centralizēti. Pareizāk sakot - tūdaļ būs."

IKVD vecākā eksperte Jana Veinberga portālam "Delfi" atzīts, ka anketēšana par notikumiem Ukrainā notikusi vienreiz, un uzsver, ka nekāda Vislatvijas skolēnu anketēšana nenotiek un nav arī plānota.

Veinberga skaidroja, ka 5. aprīlī IKVD veica pārbaudi Salaspils pamatskolā, lai iegūtu informāciju "vispusīgai un objektīvai Izglītības un zinātnes ministrijā saņemtās sūdzības izskatīšanai". Nedz ministrijā, nedz IKVD neatklāj sūdzības saturu, bet dienestā atzīst, ka pārbaudes ietvaros notika arī anonīma vairāku 6.-9. klašu skolēnu anketēšana.

Anketēšanas mērķis bija iegūt informāciju un izvērtēt skolas īstenoto darbu skolēnu pilsoniskās līdzdalības veicināšanā attiecībā uz notikumiem Ukrainā.

Veinberga uzsvēra, ka anketēšana bija anonīma un iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā, lai pildītu IKVD nolikumā noteikto funkciju – kontrolēt izglītības procesu un sniegt ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai.

"Minēto pārbaudi kvalitātes dienests veica Izglītības likumā noteiktās kompetences ietvaros, kas cita starpā dod tiesības dienestam izvēlēties pārbaudes īstenošanas veidu, formu un metodes, bez brīdinājuma apmeklēt skolas telpas, kā arī pieprasīt rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumu no jebkuras juridiskās vai fiziskās personas dienesta kompetencē esošajos jautājumos un bez vecāku piekrišanas veikt skolēnu anketēšanu," skaidroja Veinberga.

Viņa piebilda, ka gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan IKVD ir vairākkārt aicinājis skolu vadību un pedagogus pārrunāt ar skolēniem Latvijas valsts nostāju jautājumā par Krievijas iebrukumu Ukrainā, no kā arī izriet aptaujā uzdotie jautājumi. Skolām arī piedāvāts plašs metodisko materiālu klāsts, kuru var izmantot šādu sarunu veidošanā.

"Skolas pienākumu veicināt skolēnu pilsonisko līdzdalību paredz gan valsts pamatizglītības standarts, gan valsts izglītojamo audzināšanas vadlīnijas," sacīja Veinberga.

Jau vēstīts, ka pašlaik skolās Latvijā mācās 2640 ukraiņu bēgļu bērni, informē Izglītības un zinātnes ministrijā.

Visvairāk ukraiņu bērnu gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības vecumā mācās Rīgā, kur pašlaik izglītību iegūst 1347 bērni. Otrajā vietā ir Ventspils, kur uzņemti 144 bērni, savukārt trešajā - Valmieras novads, kur uzņemti 125 bērni.