Delfi foto misc. - 80318
Foto: Pixabay

2023. gada budžeta fiskālā telpa jeb papildus pieejamie līdzekļi dažādu pasākumu finansēšanai patlaban tiek lēsta pozitīva – 146,5 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) izstrādātā Latvijas Stabilitātes programma 2022.-2025. gadam.

Pērn FM izstrādātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2021.-2024. gadam tika prognozēts, ka 2023. gada fiskālā telpa būs negatīva – teju 300 miljonu eiro apmērā, bet 2024. gadā tā atkal būs pozitīva – 23,7 miljoni eiro.

Tiesa, jaunākajā Latvijas Stabilitātes programmā teikts, ka, saskaņā ar pašreizējām prognozēm martā, fiskālā telpa 2023. gadā ir būs 146,5 miljoni eiro, 2024. gadā – 151,2 miljoni eiro, bet 2025. gadā – 267,7 miljoni eiro.

Stabilitātes programmā teikts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,1%, ekonomikas izaugsmei paātrinoties līdz 2,5% 2023. gadā, kas ir attiecīgi par 1,9 un 1,4 procentpunktiem zemāk nekā tika prognozēts iepriekš. 2024. un 2025. gadā IKP pieaugums prognozēts attiecīgi 3,3% un 3.4% apmērā.

Patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā varētu sasniegt 8,5%, ko galvenokārt ietekmēs energoresursu un pārtikas cenu pieaugums. FM norāda, ka patēriņa cenu spiediens būs vērojams arī pārējās preču un pakalpojumu grupās. Tomēr Krievijas agresija Ukrainā un kara iespējamā eskalācija, kā arī sankciju noteikšana pret Krieviju, it īpaši enerģētikas jomā, varētu vēl vairāk palielināt patēriņa cenu kāpumu gan Eiropā, gan Latvijā.

Atbilstoši FM novērtējumam, vispārējās valdības budžeta deficīts 2021. gadā ir 7,2% no IKP, kas par 2,1 procenta punktu mazāk nekā tika prognozēts 2020. gada rudenī. Šogad pie nemainīgas politikas tas samazināsies 6,5% no IKP, bet turpmākajos gados strauji samazināsies un attiecīgi 2023.-2025. gada periodā attiecīgi būs 2,4% no IKP, 1,8% no IKP un 0,9% no IKP apmērā.

No fiskālās stratēģijas izrietošais vispārējās valdības budžeta deficīts 2023.-2025. gada periodā tiek prognozēts attiecīgi 2,8% no IKP, 2,3% no IKP un 1,7% no IKP apmērā un fiskālā telpa 0,4% no IKP apmērā, neskaitot vienreizējos pasākumus.

Aizsardzības finansējuma pieaugums līdz 2,5% no IKP 2025. gadā ir iekļautas Stabilitātes programmas nemainīgas politikas scenārijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!