Latvija no Krievijas gāzes pilnībā varētu atteikties nākamā gada 1. janvārī, pirmdien Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Viņš teica, ka Ekonomikas ministrija (EM) šādu piedāvājumu izteikšot pirmdien plānotajā sadarbības sanāksmē.
Latvija no Krievijas gāzes varētu atteikties kopā ar Somiju un Igauniju, jo tad darbu būšot sācis Igaunijā topošais Paldisku sašķidrinātās gāzes terminālis.
Ministrs sacīja, ka Igaunijas piedāvājums termināļa attīstīšanai ir tāds, ka katra no valstīm sedz izmaksas proporcionāli iepriekšējam patēriņa līmenim, kas Latvijai varētu būt viena trešdaļa. Konkrētu summu gan šobrīd nosaukt nevarot, jo tas būšot atkarīgs no prāmja īres izmaksām.
Tāpat paredzēts attīstīt sašķidrinātās gāzes termināļa projektu tepat Latvijā
Vaicāts, vai paredzēts attīstīt Skultes termināli, ministrs teica, ka negribētu saukt konkrēti kādu termināli, jo piedāvājumi esot vismaz trīs. Viens no tiem gan esot arī Skultes terminālis. Latvijas projekta izmaksas varētu būt vairāk nekā 100 miljoni eiro.
Vitenbergs sacīja, ka kopumā seši ASV uzņēmumi izteikuši piedāvājums Latvijai piegādāt sašķidrināto gāzi un drīzumā plānots slēgt līgumus. Arī šajā gadījumā par cenu Vitenbergs atturējās runāt.
Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas trešdien, 6. aprīlī, atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, ar kuriem plānots aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes.
Koncerns AS "Latvijas Gāze" iebilst šādiem likuma grozījumiem un norāda, ka tā "būtu pārāk kardināla rīcība".
Savukārt pāris dienas pirms tam – 4. aprīlī – koalīcijas partijas vienojās, ka Latvijai ir jāatsakās no Krievijas dabasgāzes. EM tika deleģēta konkrēta plāna izstrāde. Koalīcija arī apsprieda nepieciešamību pēc vēl viena sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla Baltijas reģionā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
