Šobrīd gāzes krājumu pietiek līdz rudenim, sola Vitenbergs

Komentējot plānoto sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi Latvijā, ministrs uzsvēra, ka norit darbs, lai to attīstītu privātie investori. Viņš skaidroja, ka Latvijas plānotā atteikšanās no Krievijas dabasgāzes piegādēm, nodrošina stabilitāti, kas veicina investoru interesi šajā projektā.

Vitenbergs gan vairījās norādīt, kurā vietā plānotais terminālis tiks attīstīts, atzīmējot, ka tiek izskatītas visas iespējas, tostarp arī Skulte un Kundziņsala. Viņš piebilda, ka konkrēts plāns valdībā tiks prezentēts tuvāko mēnešu laikā, bet terminālis savu darbu varētu sākt vai nu 2023. gada beigās, vai 2024. gada sākumā.

Atbildot uz jautājumu par termināļa nepieciešamību, ņemot vērā, ka līdzīgi termināļi būs arī kaimiņvalstīs, ministrs skaidroja, ka tie šobrīd būtu īstermiņa risinājumi, tamdēļ Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka ir nepieciešams vēl viens. Viņš arī pauda cerību, ka topošā termināļa kapacitāti izmantos kaimiņvalstis, tostarp Polija.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets konceptuāli vienojies Latvijā būvēt savu sašķidrinātās gāzes termināli.

Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas trešdien, 6. aprīlī, atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, ar kuriem plānots aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes.

Koncerns AS "Latvijas Gāze" iebilst šādiem likuma grozījumiem un norāda, ka tā "būtu pārāk kardināla rīcība".

Savukārt pāris dienas pirms tam – 4. aprīlī – koalīcijas partijas vienojās, ka Latvijai ir jāatsakās no Krievijas dabasgāzes. EM tika deleģēta konkrēta plāna izstrāde. Koalīcija arī apsprieda nepieciešamību pēc vēl viena sašķidrinātās dabasgāzes termināla Baltijas reģionā.