Dabasgāzes rezerves – valdība vienojas par 'drošības spilvenu' elektrības ražošanai

Ministrs informēja, ka valdība šodien tika iepazīstināta ar ekspertu priekšlikumu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai, kas paredz veidot dabasgāzes rezerves divu teravatstundu apmērā, lai 2022.–2023. gadā veidotu elektroenerģijas ražošanas "drošības spilvenu".

Pēc Vitenberga teiktā, otrdien valdībā apspriestās dabasgāzes rezerves tiks veidotas papildus tām divām teravatstundām, ko AS "Latvenergo" jau iegādājusies iepriekš.

Vienlaikus ministrs atklāja, ka dabasgāzes rezerves būs valsts īpašums un tās tiks glabātas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Savukārt jautājums par gāzes piegādēm ir "atvērts" un Ekonomikas ministrija vēl gatavo tehniskus priekšlikumus, kā šo ieceri praktiski īstenot.

Jau vēstīts, ka, izvērtējot riskus, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, un atbilstoši šī gada 24. februāra valdības dotajam uzdevumam valsts drošības nolūkos papildināt gāzes rezerves AS "Latvenergo" ir operatīvi veikusi iepirkumu aptuveni divu teravatstundu (TWh) gāzes iegādei "Latvenergo" termoelektrostaciju (TEC) ražošanas apgādes drošumam, informēja uzņēmums.

Noslēgtie līgumi paredz sašķidrinātās dabasgāzes piegādi uz Klaipēdas termināli un gāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē aprīlī un maijā. Dabasgāze tiks piegādāta no Norvēģijas, ASV un Kataras. Iegādātais gāzes apjoms nodrošinās elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu "Latvenergo" TEC plānotajam ražošanas režīmam 2022. gadā, vienlaikus paredzot gāzes rezerves iespējamas energokrīzes situācijā.

Tāpat ziņots, ka koalīcija vienojusies Latvijā būvēt savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, bet Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar potenciālajiem LNG termināla attīstītājiem vēl vērtē šāda termināla atrašanās vietu.