Vienā svaru kausā ir Krievijas gāze, kas tik dārga, ka, piemēram, AS "Latvijas Gāze" aprīlī dabasgāzi no agresīvā kaimiņa nemaz nepirka. Otrā svaru kausā ir atteikšanās no Krievijas gāzes pavisam – zināms, ka arī tas būs dārgi. Turklāt jautājumi par to, no kurienes Latvija gāzi iegūs, vēl jārisina. Tiesa, svēršana ir vien teatrāls uzvedums, jo kurš no smagajiem kausiem grūtāk paceļams, Ukrainas kara gaismā vairs neesot izšķirošs. "Ja mēs gribam mēģināt turpināt dzīvot ar Krieviju pa labam un mēģināt pirkt no viņiem gāzi, mēs vienā brīdī vienkārši būsim Krievija," teic Eiropas Parlamenta (EP) viceprezidents Roberts Zīle (NA).
"Delfi" skaidro, cik izmaksās atteikšanās no Krievijas gāzes gan valstij, gan iedzīvotājiem, ņemot vērā, ka līdzīgi krītošu domino kauliņu virknei līdz ar jaunu gāzes cenu kāpumu paaugstināsies cenas arī daudziem pakalpojumiem un patēriņa precēm.
Atbildes uz jautājumiem par enerģētiskās neatkarības cenu palīdz rast Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners, AS "Prudentia" padomes loceklis Ģirts Rungainis, Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe, ekonomists un SIA "Primekss" valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs, kā arī EP viceprezidents Zīle.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
