Veselības ministrija (VM) un Cēsu novada pašvaldība ir vienisprātis par nepieciešamību pēc iespējas ātrāk nodot valsts īpašumā esošo Lielstraupes pils vēsturisko kompleksu pašvaldībai, tā trešdien Straupē vienojušies veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) un Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (JV), portālu "Delfi" informēja ministrijā.
Vienošanās paredz kopīgi meklēt risinājumu kompleksa nodošanai pašvaldībai, un abas puses sadarbosies, lai pēc iespējas ātrāk atrastu iespējami labāko pārņemšanas veidu, uzsvēra ministrijā.
"Veselības ministrija vēlas, lai īpašums pēc iespējas ātrāk nonāk pie cilvēkiem, kas ir gatavi to attīstīt. Pils ir īpaša – ar senu Vidzemes bruņniecības un Hanzas savienības vēsturi un arī sarežģītu Padomju laika uzslāņojumu. Tā jāattīsta kompleksi un ar pietāti pret kultūrvēsturisko mantojumu. Esmu gandarīts, ka Cēsu novads tādu apņemšanos ir paudis," akcentēja Pavļuts.
Savukārt Rozenbergs pauda, ka apzinās, cik nozīmīgs šāds objekts ir, kādu atbildību uzliek un kādas investīcijas prasīs. Pašvaldībai ir gatava koncepcija un satura plāns, kā iedzīvināt pili, kā to saudzīgi atjaunot un kā to padarīt par rosīgu kopienas centru, ar to ir iepazīstināti Straupes un apkaimes iedzīvotāji, saņemot atbalstu tā realizācijai. "Beidzot jāpieliek punkts šim birokrātiskajam procesam, lai pils ne tikai izdzīvotu, bet arī uzplauktu," uzsvēra Rozenbergs.
Viens no īpašuma nodošanas risinājumiem, kuru rosina Cēsu novada pašvaldība, ir speciāla likuma izstrāde un pieņemšana Saeimā.
Lielstraupes pils šobrīd pieder valstij un tajā līdz 2018. gadam atradās Straupes narkoloģiskā slimnīca. Taču pils kompleksa ēkas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai nav piemērotas, tāpēc alkohola atkarīgo ārstēšana jau kopš 2018. gada sekmīgi pārcelta uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu. Kultūras pieminekļa uzturēšana, apsaimniekošana un remontdarbi nav VM pamatdarbības joma, toties vēlmi īpašumu attīstīt izrādījusi vēsturiskā Pārgaujas un pašreizējā apvienotā Cēsu novada pašvaldība.
Par Liestraupes pils būvniecības laiku tiek uzskatīts 1263. gads, tā tika celta kā Rīgas arhibīskapa vasaļa pils, dokumentos pils pirmo reizi pieminēta 1310. gadā. Tā ir viena no viduslaiku pilīm Latvijā, kas ar pārbūvēm saglabājusies līdz mūsdienām, un vienīgā pils Latvijā, kas vienā korpusā apvienota ar baznīcu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
