Rīgas metropoles pašvaldības ceļ trauksmi par krīzi izglītības iestāžu ēdināšanā

Kā norādīts apvienības "Rīgas Metropole" atklātajā vēstulē, Rīgas metropoles pašvaldību vadītāji lūdz Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) steidzamības kārtā risināt radušos krīzes situāciju izglītības iestāžu ēdināšanas jomā.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību pašvaldību vadītāji tādējādi vēršas pie premjera ar aicinājumu iesaistīties problēmjautājuma par ēdināšanas pakalpojumu finansēšanas modeli un apmēru risināšanā.

Pašvaldību vadītāji aicina Ministru kabinetu steidzamības kārtā pārskatīt un palielināt ēdināšanas cenu par vienu izglītojamo jau ar 2022./2023. mācību gadu.

Rīgas Metropole līdzpriekšsēdētājs un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA) skaidro, ka Rīgas metropoles pašvaldības šo gadu sākušas ar "apcirptiem budžetiem", ko izraisīja niecīgais pieaugums pašvaldību budžetos 2022. gadā un valsts līdzdalības samazinājums pašvaldību finanšu izlīdzināšanā.

Tā rezultātā pašvaldībām neesot rezervju, no kā segt vienlaicīgu energoresursu sadārdzinājumu skolu apsildīšanai un sadārdzinājumu bērnu brīvpusdienu nodrošināšanai.

Rīgas Metropole līdzpriekšsēdētājs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns (NA/LRA) skaidro, ka šobrīd izmaksu sadārdzinājums ir pārlikts uz pašvaldību pleciem, bet to iespējas segt šo izmaksu pieaugumu ir ierobežotas.

"Jau šobrīd Ukrainas bēgļu un energoresursu ietekmē pašvaldību iespējas ir praktiski izsmeltas, kaut arī ir tikai noslēdzies gada pirmais ceturksnis. Tāpēc vienlaikus aicinām rast iespēju valsts atbalsta sniegšanai gāzes un elektrības resursu ārkārtēja sadārdzinājuma segšanai tām pašvaldību obligāto pakalpojumu sniegšanas iestādēm, kurās nav iespēju izmantot alternatīvu enerģijas resursu," atzīst Smiltēns.

Jau iepriekš Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija vairākkārt ir vērsusi uzmanību par steidzamu nepieciešamību pārskatīt valsts mērķdotācijas apmēru, kas nav grozīts no 2014. gada.

Arī Veselības ministrija kopš 2018. gada ir vairākkārt sniegusi valdībā informatīvo ziņojumu "Par valsts piešķirto dotāciju pašvaldībām to vispārējās izglītības iestāžu izglītojamo ēdināšanai, kuras īsteno pamatizglītības programmas, lai bērniem izglītības iestādēs nodrošinātu kvalitatīvu un uzturvielām bagātu ēdienu", akcentējot, ka Izglītības un zinātnes ministrijai jāizvērtē finansējuma atbilstība aktuālajām ēdināšanas izmaksām, vienlaikus turpinot darbu pie pakāpeniskas valsts mērķdotācijas palielināšanas izglītojamo ēdināšanai nākotnē, tomēr risinājuma turpmāka virzība nav notikusi.

Pēc Rīgas metropoles rīcībā esošās informācijas, informatīvais ziņojums 2021. gada 27. jūnijā ir iesniegts Valsts kancelejā, tomēr joprojām Ministru kabineta sēdes dienas kārtībā tas nav ticis iekļauts.

Lai nodrošinātu kvalitatīvas un uzturvielām bagātas brīvpusdienas vispārējās izglītības iestāžu un pirmsskolu izglītojamajiem, esot nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumos, paredzot, ka jau no 2022./2023. mācību gada valsts budžeta līdzekļu apmērs vienam izglītojamam valsts un pašvaldību izglītības iestādēs ir palielināms atbilstoši esošajai situācijai.

Tāpat esot nepieciešams iestrādāt tiesiskajā regulējumā uz nākotni vērstu un inflācijas statistiku balstītu indeksācijas mehānismu.

Atklāto vēstuli parakstījuši Rīgas metropoles līdzpriekšsēdētājs Smiltēns, Ādažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sprindžuks, Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP), Salaspils novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars (JV), Ķekavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Juris Žilko (LA/"Izaugsme") un Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence (LRA).

Tāpat vēstuli parakstījuši Saulkrastu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA), Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (NA), Olaines novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andris Bergs (LSSP), Ropažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Vaičulens (AP).