Ekumeniskajā krustaceļā sanākušie cilvēki vienojās kopīgā lūgšanā, uzklausīja Ukrainas kara bēgļu, kā arī citu cilvēku liecības par šajā karā piedzīvoto, palīdzību bēgļiem tepat Latvijā, kā arī pārdomāja gan aktuālo situāciju kara plosītajā valstī, gan kristīgās ticības patiesības.
Kā portālam "Delfi" iepriekš atgādināja šī pasākuma rīkotāji, iepriekšējos divos gados lūgšanai sekot līdzi varēja vien attālināti, jo Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviesto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ cilvēku pulcēšanās nebija iespējama. Šis ir jau 16. Ekumeniskais krusta ceļš.
Krusta ceļa lūgšana sākās laukumā starp sv. Jēkaba katedrāli un Saeimas namu. Pēc ievadvārdiem lūgšanas dalībnieki devās ceļā un apstājās vēl septiņās Vecrīgas vietās, tostarp Jēkaba laukumā, pie Kara muzeja, Bastejkalnā, pie Brīvības pieminekļa, Līvu laukumā, bet Doma laukumā paredzēts Krusta ceļa noslēgums. Tradicionāli šajā apstāšanās vietā uzrunu saka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, taču šogad viņš slimības dēļ krustaceļā nepiedalījās.
Katrā apstāšanās reizē aktieri Liene Gāliņa un Ģirts Ķesteris lasīja fragmentus no Bībeles un meditācijas, savos pieredzes stāstos dalīsies pārstāvji no Ukrainas un Latvijas, savukārt garīgās pārdomas vadīja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns, luterāņu mācītājs Krists Kalniņš, baptistu mācītājs Edgars Mažis, draudzes "Labā Vēsts" mācītājs Andrejs Čebotarjevs, katoļu priesteri Jānis Meļņikovs SJ un Arnis Maziļevskis.
"Šobrīd mēs ejam cauri ļoti trauksmainam laikam, jo tepat kaimiņos, Ukrainā, notiek karš. Visi ticīgie ir aicināti lūgties par mieru Ukrainā. Esam aicināti arī atbalstīt ukraiņus, ukraiņu bēgļus katrs savu iespēju robežās – gan morāli, gan arī materiāli," iepriekš norādījis Stankevičs.
"Aicinu visus, kuriem ir iespēja, iesaistīties šajā Krusta ceļā, šajā ekumeniskajā lūgšanā, kur vairākas kristīgās konfesijas pārdomā, meditē Krists dzīves pēdējo dienu notikumus, vienlaicīgi arī Viņa augšāmcelšanās noslēpumu," viņš skubinājis.
"Ik gadu Ekumeniskais lūgšanu gājiens vieno ap 2000 dažādu konfesiju un reliģisko pārliecību, atšķirīgu sociālo pieredžu un tautību cilvēkus. Tas nozīmē, ka gājienā aicināti piedalīties visi kristieši, kā arī cilvēki, kuri vēlas no Dieva izlūgt Ukrainai, Latvijai, Krievijai un visai pasaulei kara darbības pārtraukšanu un mieru, piedošanu un mīlestību," uzsvērusi projekta idejas autore Gunta Ziemele.
Šogad pēc Ekumeniskā Krusta ceļa noslēguma Doma laukumā lūgšanas dalībnieki un garāmgājēji līdz pat pulksten 15 varēs turpināt pavadīt laiku, klausoties kristīgu mūziku, kopīgi lūdzoties, kā arī ieklausoties cilvēku pieredzes stāstos. Tāpat tiks piedāvāta iespēja personīgai sarunai un/vai lūgšanai ar garīdzniekiem.
Kā ziņots, kristīgajā baznīcā Lielā piektdiena tiek pieminēta kā Kristus nāves diena. Šajā dienā parasti dievnamos notiek Krusta ceļa lūgšana, kuras laikā ticīgie pārdomā Jēzus Kristus ceļu līdz Golgātai – vietai, kur Viņš tika piesists krustā.
Pulksten 15 mēdz uzskatīt par Kristus nāves stundu, tāpēc parasti šajā laikā baznīcās notiek dievkalpojumi, kuros tiek lasīti fragmenti no Svētajiem Rakstiem par Kristus ciešanām un nāvi, kā arī pagodināts krusts, nometoties tā priekšā ceļos vai noskūpstot to. Pēc tam seko dievgalds.
Šī ir vienīgā diena gadā, kad katoļu Baznīcā netiek svinēta Svētā Mise. Pēc dievkalpojuma ticīgie atkal ir aicināti lūgties individuāli līdz Lielās sestdienas vakaram.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
