Vienīgais Krievijas propagandas sasniegums ir, ka tā sekmīgi iestāstījusi "Rietumu novērotājiem", ka tai it kā izdevies izskalot smadzenes savas valsts iedzīvotājiem. Ceturtdaļa vai pat trešdaļa Krievijas iedzīvotāju šobrīd uzskata, ka viņu prezidents ir vienkārši nojūdzies. To jaunākajā žurnāla "Rīgas Laiks" numurā apgalvo krievu sociologs Viktors Vahštains.
Viņš savulaik bijis Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Teodora Šaņina 1995. gadā dibinātajā Maskavas Augstākajā sociālo un ekonomisko zinātņu skolā, kas veidota ciešā sadarbībā ar Mančestras Universitāti. Drīz pēc skolas rektora Sergeja Zujeva apcietināšanas 2021. gada oktobrī Vahštains slepus pameta Krieviju, bet pēdējos gados Vahštains bijis viens no galvenajiem idejiskajiem dalībniekiem Mihaila Hodorkovska izveidotajā un nu jau Krievijā aizliegtajā "Oksfordas Krievijas fondā".
Sarunā ar Arni Rītupu žurnālā "Rīgas Laiks" sociologs atgādina, ka Krievijas varas mašīna nevienu citu interfeisu saskarsmei ar saviem cilvēkiem nav izdomājusi, vienīgā ir propagandas valoda.
"Rezultātā ceturtdaļa vai pat trešdaļa Krievijas iedzīvotāju šobrīd uzskata, ka viņu prezidents ir vienkārši nojūdzies. Nedz "kolektīvo Rietumu nekrietnās intrigas", nedz "rasu biolaboratorijas", nedz "karš ar fašistiem", nedz "kāpēc viņi drīkst, bet mēs ne?" – nekas nedarbojas. Izskaidrojumi un pamatojumi izrādījušies vēl lielāks deficīts par cukuru, higiēniskajām paketēm un zālēm," viņš rezumē.
"Kā sistēma reaģē uz tādu neveiksmi? Vai tā mēģina radīt jaunu valodu? Vai sāk mērķtiecīgi apstrādāt konkrētas šaubīgo grupas? Nē, protams! Vārdu trūkumu tā kompensē ar balss skaļumu un draudīgām intonācijām. Ar soctīklu bloķēšanu. Ar arestēšanu uz ielām par to, ka galvā zila cepure un ap kaklu dzeltena šalle. Ar "feiku" atmaskošanu. Ar propagandiskām naida piecminūtēm skolās un universitātēs. Ar spiegu mānijas uzkurināšanu. Ar represijām pret liberāļiem varas iestādēs, zinātnē un izglītībā. Ar piektās kolonnas apkarošanu. Tomēr pat piektās kolonnas apkarošanai ir vajadzīga kaut kāda puslīdz jēdzīga valoda, kas cilvēkam no ielas paskaidrotu, kāpēc piektā kolonna ir tieši viņa augšējais kaimiņš un nevis apakšējais. Taču tādas valodas joprojām nav," rezumē Vahštains.
Intervijā "Rīgas Laiks" viņš stāsta, ka pirms sešiem gadiem, veidodami "Eirobarometru Krievijā", viņi mērījuši, cik liela cilvēku daļa informāciju par pasauli iegūst pirmām kārtām no televizora. Secināts, ka tādi ir 74% valsts iedzīvotāju.
"Pēc tam mēs jautājām, kurš šai informācijai tic, un, lūk, no tiem, kuri skatījās televizoru, iegūtajai informācijai uzticējās trešdaļa. Divi no trim cilvēkiem teļļuku skatījās, lieliski apzinādamies, ka viņiem melo. Tagad puse no viņiem arī jau atbalsta karu. Un tas ir saprotams psiholoģisks mehānisms. Taču propaganda mēģina visai pasaulei iestāstīt, ka Krievijā "apvienošanās ap karogu" ir aptvērusi visus iedzīvotāju slāņus un vienīgais izņēmums ir mazs bariņš nācijas nodevēju. Katra nākamā socioloģiskā aptauja cenšas šajā rādītājā pārspēt iepriekšējo. Tam tic vienīgi mani kolēģi Eiropā," norāda sociologs.
"Viņi jau nu gan – atšķirībā no Kemerovas takšu šofera, kuram ir radinieki Harkivā un bērni Maskavā, – labprāt notic tādiem apgalvojumiem, nepiekritējus, bet tādi, es atgādinu, ir no ceturtdaļas līdz trešdaļai valsts iedzīvotāju, automātiski pieskaitīdami pie "nozombētajiem". Man liekas, vienīgais Krievijas propagandas sasniegums ir, ka tā sekmīgi iestāstījusi "Rietumu novērotājiem", ka tai it kā izdevies izskalot smadzenes savas valsts iedzīvotājiem," intervijā "Rīgas Laiks" sacījis Vahštains.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
