Ministru kabinets otrdien, 19. aprīlī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu veidot dabasgāzes drošuma rezerves, kuru izveidei nepieciešami aptuveni 230 miljoni eiro.
Valdība otrdien lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Enerģētikas likumā, kuru mērķis ir nodrošināt energoapgādes nepārtrauktību galalietotājiem.
Paredzams, ka AS "Latvenergo" energoapgādes drošuma rezervju iegādi veiks šā gada pēdējā ceturksnī, gāzi iegādājoties no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa. Gāzes rezerves tiks uzglabātas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
EM informēja, ka patlaban Latvijas energosistēma ir paralēli savienota ar Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmu BRELL, bet 2025. gadā paredzēta Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem.
Vienlaikus ministrija pauž bažas, ka Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā rezultātā Krievijai, Baltkrievijai un tās fiziskajām personām piemērotās starptautiskās sankcijas un to ietekme var apdraudēt Latvijas un Baltijas energosistēmas paralēlu darbu ar Krievijas energosistēmu un potenciāli novest pie priekšlaicīgas atvienošanās no BRELL elektrotīkla pirms 2025. gada.
"Šāda scenārija gadījumā tiktu ietekmēta Baltijas energosistēmas darbības stabilitāte un energosistēmu drošums. Desinhronizācijas no BRELL gadījumā būtu nepieciešama papildus elektroenerģijas ražošana otrās termoelektrocentrāles ( TEC-2) koģenerācijas stacijā, kas nozīmē, ka būtu nepieciešama papildus dabasgāze, lai ražotu elektroenerģiju," skaidroja EM.
Tehniskie aprēķini liecina, ka desinhronizācijas gadījumā Latvijai līdz 2022. gada beigām būtu nepieciešamas vēl divas teravatstundas (TWh) dabasgāzes jeb divas sašķidrinātās dabasgāzes kuģu kravas.
EM uzsvēra, ka šāda apjoma dabasgāzes iegāde un uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzskatāma kā būtisks drošības elements, lai neplānotas desinhronizācijas gadījumā būtu iespēja darbināt TEC-2 vienu energobloku atbilstoši darbības režīmiem, kurus būs noteicis elektroenerģijas pārvades sistēmas operators.
Prognozējams, ka dabasgāzes iegādes brīdī šā gada pēdējā ceturksnī dabasgāzes cena par vienu TWh varētu svārstīties aptuveni 115 miljonu eiro robežās, tādējādi kopējās sākotnējās izmaksas par papildus divu TWh iegādi veidotu aptuveni 230 miljonus eiro.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ministru kabinets 12. aprīlī konceptuāli vienojies Latvijā veidot dabasgāzes rezerves, lai nodrošinātu "drošības spilvenu" elektrības ražošanai, pēc sēdes pavēstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Tāpat vēstīts, ka, izvērtējot riskus, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, un atbilstoši šī gada 24. februāra valdības dotajam uzdevumam valsts drošības nolūkos papildināt gāzes rezerves AS "Latvenergo" ir operatīvi veikusi iepirkumu aptuveni divu teravatstundu (TWh) gāzes iegādei "Latvenergo" termoelektrostaciju (TEC) ražošanas apgādes drošumam, informēja uzņēmums.
Noslēgtie līgumi paredz sašķidrinātās dabasgāzes piegādi uz Klaipēdas termināli un gāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē aprīlī un maijā. Dabasgāze tiks piegādāta no Norvēģijas, ASV un Kataras. Iegādātais gāzes apjoms nodrošinās elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu "Latvenergo" TEC plānotajam ražošanas režīmam 2022. gadā, vienlaikus paredzot gāzes rezerves iespējamas energokrīzes situācijā.
Tāpat ziņots, ka koalīcija vienojusies Latvijā būvēt savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, bet Ekonomikas ministrija kopā ar potenciālajiem LNG termināla attīstītājiem vēl vērtē šāda termināla atrašanās vietu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
