Covid-19, murālis un pārkāpumi – tiesībsargs atskatās uz pērn paveikto

Kā ziņojumā norāda tiesībsargs, tieši kvalitatīvas un viegli saprotamas informācijas trūkums ir tas, kas aizvadītajā gadā daļā sabiedrības radīja maldīgu iespaidu par to, kas vispār ir cilvēktiesības, cik tālu tās sniedzas un vai tās var ierobežot.

Ceturtdien, 21. aprīlī, Jansons ar ziņojumā secināto iepazīstinās arī parlamenta deputātus.

Jau otro gadu Covid-19 jautājumi bija tiesībsarga dienaskārtības centrā. Iedzīvotāji lūguši skaidrot un pamatot jau pieņemtus lēmumus, gan ieceres un pat politiķu individuālus izteikumus. Daļa iedzīvotāju apšaubījuši krīzes esamību, lūdzot tiesībsarga aizstāvību un aktīvu rīcību.

Jansons norāda, ka Covid-19 krīze ir radījusi sabiedrības šķelšanos un ievainojamību, daļā cilvēku radot arī šaubas par tiesiskumu un demokrātiju Latvijā.

Tiesībsargs arī uzsver, ka valstij ir pienākums nekavējoši rīkoties, saskaroties ar sabiedrības veselības apdraudējumu, taču ierobežojumiem ir jābūt samērīgiem, tos nedrīkst piemērot ilgāk, nekā tas objektīvi ir nepieciešams.

Visbiežāk cilvēki sūdzējušies par vakcināciju pret Covid-19 un ar to saistītām tiesībām uz privāto dzīvi, darbu, izglītību un pārvietošanās brīvību.

Savukārt epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos un veselības sistēmas pārslodzi pērnā gada rudenī radījusi valdības ilgstoši nogaidošā nostāja – izvairīšanās pielāgot epidemioloģiskās drošības pasākumus pieaugošajam apdraudējuma līmenim un epidemiologu prognozēm, kā arī nepietiekama uzmanība vakcinācijas aptveres kāpināšanai, uzskata tiesībsargs.

"Valdības grūtības vienotu lēmumu pieņemšanā un nesaskaņas starp dažādu nozaru ministrijām radīja situāciju, ka nepopulāri lēmumi vairs nebija atliekami un iedzīvotājiem nācās saskarties ar sevišķi būtiskiem cilvēktiesību ierobežojumiem," pauž Jansons.

Par iespējamu nepamatotu atšķirīgu attieksmi pērn iedzīvotāji visvairāk sūdzējušies Covid-19 infekcijas ietekmē noteiktiem ierobežojumiem uz darbu, izglītību, kā arī pieeju precēm un pakalpojumiem.

Tāpat cilvēki ar invaliditāti sūdzējušies par attieksmi darba vidē, nepietiekamajiem ienākumiem, kas liedz saņemt pilnvērtīgu uzturu un nepieciešamās preces, kā arī par vides vai mājokļa pielāgojumiem.

Iesniegumi tiesībsarga birojā saņemti arī par iespējamu mobingu vai bosingu darba vidē. Tiesībsargs norāda, ka darbinieku izpratne par savām tiesībām ir uzlabojusies. Tāpat pozitīvi viņš vērtē darba devēju rīcību šādu problēmu izskaušanai.

Pērn pieaudzis to iesniegumu skaits, kuros tiesībsargs lūgts vērtēt pirmstiesas procesa virzītāju un tiesnešu neētisku rīcību.

Tāpat tiesībsargs saņēmis vairākas sūdzības par valsts nodrošināto advokātu attieksmi tiesvedību procesos un to sniegto juridisko palīdzību. Jansons atbildīgajām iestādēm un personām aicina pievērst uzmanību ne tikai normatīvo aktu regulējumam, bet arī ētiskuma principiem savu amata pienākumu izpildē un komunikācijā ar iedzīvotājiem.

2021. gadā tiesībsarga birojā saņemtas sūdzības par Valsts policijas darbinieku rīcību, kuri, iesniedzēju ieskatā, nepamatoti ierobežo personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, piemēram, veicot kriminālprocesuālas darbības personas mājoklī.

Tāpat privātpersonas lūgušas skaidrot datu apstrādes tiesiskumu, kad to veic ar policijas darbinieku apģērbam piestiprinātām kamerām.

Pērn tiesībsarga uzmanības lokā nonācis arī jautājums par mākslinieka Kristiana Brektes veidoto murāli "Veltījums Džemmai Skulmei", kas tapa uz Rīgas 40. vidusskolas ārsienas un sabiedrībā raisīja asu viedokļu sadursmi.

Tiesībsargs sniedza viedokli par murāļa atbilstību normatīvo aktu prasībām bērnu tiesību aizsardzības jomā un pārkāpumus tajā nekonstatēja. Savukārt, lai veicinātu sabiedrības izpratni par mākslinieciskās izpausmes brīvību, tika rīkota diskusija.

Pērn aktualitāti saglabāja jautājums par personu atbildību par dezinformācijas izplatīšanu, īpaši Covid-19 kontekstā.

Tiesībsargs pagājušajā gadā arī saņēmis vairākus iesniegumus par naida runas gadījumiem un secinājis, ka sabiedrībā trūkst izpratnes par šo jēdzienu, jo tas bieži tiek jaukts ar goda un cieņas aizskārumu.

Saistībā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pērnā gada lēmumu aizliegt retranslēt un izplatīt Latvijā programmu "Rossija RTR" tiesībsargs saņēmis vairāku cilvēku iesniegumus, kuros pausta neapmierinātība, ka vairs nav iespējams skatīties iecienītus šīs programmas raidījumus.

Pērn atsevišķos gadījumos tiesībsargs konstatējis labas pārvaldības principu neievērošanu iestādēs: pilnvaru pārsniegšanu, bezdarbību vai novēlotu rīcību, tādējādi iedzīvotājiem radot nelabvēlīgas sekas.

Vizītēs ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitātes institūcijās bērniem tiesībsargs konstatējis, ka nepilnības iestāžu darbībā atkārtojas, kas liecina uz sistemātiskām problēmām bērnu tiesību ievērošanā ārpusģimenes aprūpē.

Tiesībsargs secinājis, ka iestādēs ir nepietiekama iesaiste bērnu saskarsmes tiesību veicināšanā, par dažādiem iekšējās kārtības pārkāpumiem tiek ieturēta bērnu kabatas nauda, netiek nodrošināta pienācīga bērna interešu pārstāvēšana dažādās institūcijās, kā arī iestādēm ir ierobežotas iespējas bērnu uzvedības korekcijas un atkarības problēmu risināšanā.

Tāpat viņš pērn devies uz vairākām sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijām pilngadīgām personām, lai pārbaudītu saņemto informāciju par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī pārbaudītu apstākļus pēc Covid-19 izplatības ierobežojumu ieviešanas.

Arī šajās iestādēs tiesībsargs atklāja vairākus pārkāpumus: klientu tiesību ierobežošana attiecībā uz tikšanās iespējām ar saviem tuviniekiem, piedāvāto nodarbību un saturīga brīvā laika pavadīšanas trūkums, nav nodrošinātu klientu vajadzībām atbilstoša vides pieejamība, kā arī institūciju darbinieku skaits un kompetenču sadalījums nav atbilstošs klientu skaitam un viņu vajadzībām.

Pērn tāpat tiesībsarga biroja pārstāvji turpinājuši apsekot atskurbtuves, kur konstatējuši, ka atsevišķas telpas neatbilst ne tikai higiēnas prasībām, bet arī var radīt apdraudējumu tajās ievietoto personu drošībai.

2021. gadā tiesībsarga birojā tika saņemti 1945 personu iesniegumi, bet kopā ierosinātas 65 lietas. Visvairāk lietu – 25 – tika ierosinātas par bērnu tiesību jautājumiem, 24 par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 16 par sociālajām, ekonomiskajām un kultūras tiesībām, savukārt 10 lietas birojs ierosinājis pēc savas iniciatīvas. Tāpat pērn birojā tika pabeigtas vai izbeigtas 70 lietas.

Pērn tiesībsargs sniedzis 19 viedokļus ST, 45 atzinumus par tiesību aktu projektiem un iesniedzis vienu pieteikumu ST.

Jau ziņots, ka pērn parlaments Jansonu jau trešo reizi apstiprināja tiesībsarga amatā.