Saeima noteic energoapgādes drošuma rezerves apjomu gāzei

Nākamgad energoapgādes drošuma rezerves būs jāveido no 1,8 līdz 2,2 teravatstundu apjomā atkarībā no pieejamā sašķidrinātās dabasgāzes kuģu piedāvājuma.

Energoapgādes drošuma rezervju iegādi un uzglabāšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē organizēs akciju sabiedrība "Latvenergo". Tāpat "Latvenergo" līdz nākamā gada 1. janvārim būs jānodrošina gāzes rezervju iesūknēšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Grozījumi nepieciešami, jo Krievijai, Baltkrievijai un tās fiziskajām personām piemērotās starptautiskās sankcijas var apdraudēt Latvijas un visas Baltijas energosistēmas darbības stabilitāti un drošumu, izraisot priekšlaicīgu atvienošanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām. Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas elektrotīkliem paredzēta 2025. gadā, minēts likuma anotācijā.

Grozījumi likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Ekonomikas ministrija (EM) iepriekš informēja, ka patlaban Latvijas energosistēma ir paralēli savienota ar Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmu BRELL, bet 2025. gadā paredzēta Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem.

Vienlaikus ministrija pauž bažas, ka Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā rezultātā Krievijai, Baltkrievijai un tās fiziskajām personām piemērotās starptautiskās sankcijas un to ietekme var apdraudēt Latvijas un Baltijas energosistēmas paralēlu darbu ar Krievijas energosistēmu un potenciāli novest pie priekšlaicīgas atvienošanās no BRELL elektrotīkla pirms 2025. gada.

"Šāda scenārija gadījumā tiktu ietekmēta Baltijas energosistēmas darbības stabilitāte un energosistēmu drošums. Desinhronizācijas no BRELL gadījumā būtu nepieciešama papildus elektroenerģijas ražošana otrās termoelektrocentrāles ( TEC-2) koģenerācijas stacijā, kas nozīmē, ka būtu nepieciešama papildus dabasgāze, lai ražotu elektroenerģiju," skaidroja EM.

Tehniskie aprēķini liecina, ka desinhronizācijas gadījumā Latvijai līdz 2022. gada beigām būtu nepieciešamas vēl divas teravatstundas (TWh) dabasgāzes jeb divas sašķidrinātās dabasgāzes kuģu kravas.

EM uzsvēra, ka šāda apjoma dabasgāzes iegāde un uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzskatāma kā būtisks drošības elements, lai neplānotas desinhronizācijas gadījumā būtu iespēja darbināt TEC-2 vienu energobloku atbilstoši darbības režīmiem, kurus būs noteicis elektroenerģijas pārvades sistēmas operators.

Prognozējams, ka dabasgāzes iegādes brīdī šā gada pēdējā ceturksnī dabasgāzes cena par vienu TWh varētu svārstīties aptuveni 115 miljonu eiro robežās, tādējādi kopējās sākotnējās izmaksas par papildus divu TWh iegādi veidotu aptuveni 230 miljonus eiro.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ministru kabinets 12. aprīlī konceptuāli vienojies Latvijā veidot dabasgāzes rezerves, lai nodrošinātu "drošības spilvenu" elektrības ražošanai, pēc sēdes pavēstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Tāpat vēstīts, ka, izvērtējot riskus, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, un atbilstoši šī gada 24. februāra valdības dotajam uzdevumam valsts drošības nolūkos papildināt gāzes rezerves AS "Latvenergo" ir operatīvi veikusi iepirkumu aptuveni divu teravatstundu (TWh) gāzes iegādei "Latvenergo" termoelektrostaciju (TEC) ražošanas apgādes drošumam, informēja uzņēmums.

Noslēgtie līgumi paredz sašķidrinātās dabasgāzes piegādi uz Klaipēdas termināli un gāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē aprīlī un maijā. Dabasgāze tiks piegādāta no Norvēģijas, ASV un Kataras. Iegādātais gāzes apjoms nodrošinās elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu "Latvenergo" TEC plānotajam ražošanas režīmam 2022. gadā, vienlaikus paredzot gāzes rezerves iespējamas energokrīzes situācijā.

Tāpat ziņots, ka koalīcija vienojusies Latvijā būvēt savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, bet Ekonomikas ministrija kopā ar potenciālajiem LNG termināla attīstītājiem vēl vērtē šāda termināla atrašanās vietu.

Ministru kabinets arī konceptuāli vienojies sākot ar 2023. gadu atteikties no Krievijas gāzes piegādēm.