Rīgas skolās un bērnudārzos pieteikti 2228 Ukrainas kara bēgļu bērni

Kopumā 1493 pieteikumi iesniegti skolām, no kuriem 1353 ir reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS), savukārt 735 ir pieteikumi bijuši pirmsskolas iestādēm. 459 no tiem reģistrēti VIIS.

Lielākais skolām iesniegtais pieteikumu skaits – 899 – ir pieteikumi uzņemšanai mazākumtautību skolās. 320 bērni pieteikti latviešu plūsmas skolās un 134 – Rīgas Ukraiņu vidusskolā.

Arī pirmsskolu gadījumā vairāk pieteikumu saņemts mazākumtautību plūsmas bērnudārzos, kur pieteikti 254 bērni, savukārt latviešu valodas plūsmas pirmsskolās pieteikumu skaits ir 205.

Dati liecina, ka teju pusotra mēneša laikā brīvo vietu skaits Rīgas skolās ir sarucis vairāk nekā uz pusi – no 2412 vietām 11. martā līdz 988 vietām 21. aprīlī.

Ieskicējot situāciju Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības jautājumos, Rīgas Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis ceturtdienas Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē apgalvoja, ka Rīgas skolās uz šo brīdi "nav šādu etnisku mobingu vai situāciju, kuras mums vajadzētu risināt – mēs patiešām tiekam galā".

"Daudzās skolās, kur tas skaits ir padsmit, divdesmit un trīsdesmit bērni, tiek organizētas pagarinātās dienas un īpašas grupas. Tiek organizētas arī psiholoģiskā atbalsta grupas skolēniem un vecākiem," skaidroja Balamovskis, uzsverot, ka vairākos formātos tiek strādāts ne tikai ar skolēniem, bet arī viņu vecākiem.

Sēdē arī tika akcentētas dažādas problēmas, kas fiksētas kontekstā ar bērnu no Ukrainas mācīšanos Latvijas skolās. To vidū deputāti izcēla mobingu, ar ko esot saskārušies atsevišķi bērni no Ukrainas, kā arī, raugoties plašākā mērogā, skolotāju atbildību komunikācijā ar skolēniem par ideoloģiskiem jautājumiem.

Taču Balamovskis uzsvēra, ka mobinga situācijās izglītības iestādes tiek galā, un argumentēja, ka "no viena, pieciem vai desmit gadījumiem mēs nevaram vispārināt, ka tā būtu liela problēma, kas būtu jārisina attiecībā uz visiem".

Kā ziņots, Ukrainas bēgļu jautājumi skar arī augstskolas, tādēļ vairākas no tām radušas dažādus veidus, kā palīdzēt kara bēgļiem.

Tāpat Ministru kabinets 5. aprīlī atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto valsts atbalsta mehānismu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas paredz īpašu atbalsta stipendiju fondu līdz 522 000 eiro apmērā augstākās izglītības iegūšanai un zinātniskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Balstoties uz tobrīd bēgļu atbalsta centros izrādīto interesi par augstākās izglītības iegūšanas un zinātniskās darbības turpināšanas iespējām Latvijā, tika prognozēts, ka stipendijas varētu saņemt ap 600 studentu un 60 pētnieku no Ukrainas.

Tāpat vēstīts, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr vairāk nekā 50 dienu laikā Krievijas spēki nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām.