Nepilna mēneša laikā vienotajā skolu vakanču kartē pievienotas 825 skolotāju vakances. Visvairāk skolām trūkst matemātikas, latviešu un angļu valodas pedagogu, portālu "Delfi" informēja kampaņas "Esi skolotājs" pārstāvji.
Aprīļa sākumā izveidotajā vakanču kartē skolām ir iespēja pievienot gan aktuālās, gan plānotās vakances.
Pašlaik no kopējā reģistrēto vakanču skaita aktuāla ir 291 vakance – pārējās 534 pagaidām ir tikai plānotas.
Visvairāk nepieciešami matemātikas (32), angļu valodas (28) un datorikas (28) skolotāji. Taču kopumā kartē visvairāk pieteiktas matemātikas (119), latviešu valodas un literatūras (78), angļu valodas (75), datorikas (72) un fizikas (68) skolotāju vakances.
Kartē ikviens var atlasīt sev interesējošās vakances pēc dažādiem kritērijiem, tostarp atrašanās vietas, atalgojuma, papildu bonusiem. Kopumā atalgojums piedāvātajām vakancēm ir no 790 līdz 1500 eiro. Tas atkarīgs gan no piedāvātās slodzes, gan konkrētās mācību iestādes.
Savukārt kā populārākos bonusus skolas norādījušas mentora pieejamību skolās (731), veselības apdrošināšanu (643) un prioritāru vietu bērniem pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē (358).
Starp vakancēm ir arī tādi amati kā basketbola, vieglatlētikas un volejbola treneri, klavierspēles, ģitārspēles skolotāji, atjaunojamās enerģētikas un elektrotehnikas, automehānikas, lauksaimniecības tehnikas vai pārtikas ražošanas tehnoloģijas skolotāji.
Pedagogus meklē ģimnāzijas, vidusskolas, pamatskolas, sākumskolas, sporta skolas un tehnikumi.
Jaunizveidotā vakanču karte ir vienota valsts mēroga platforma un viegli pieejama visām iesaistītajām pusēm – skolām, skolotājiem, izglītības pārvaldēm un citiem interesentiem.
Maijā skolām būs jāaktualizē informācija par iesniegtajām vakancēm, neaktuālās vakances tiks dzēstas no kartes, bet to vietā tiks pievienotas jaunas. Savukārt augustā, pirms jaunā mācību gada sākuma, visas vakances tiks atkārtoti aktualizētas.
Kartē pievienotās vakances tiks piedāvātas arī projekta "Mācītspēks" jaunajiem skolotājiem.
Jau vēstīts, ka koalīcijā atbalstu guvis priekšlikums no 2023. gada pakāpeniski sešu gadu periodā ieviest izglītību tikai valsts valodā.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) iepriekš informēja, ka IZM tuvākā mēneša laikā sagatavos konkrētus likumprojektus un grozījumu Ministru kabineta noteikumos, lai izglītības procesā atteiktos no mazākumtautību programmām.
Ministre gan uzsvēra, ka izglītības procesā tiks saglabāti moduļi, kuru ietvaros būs iespējams apgūt mazākumtautību valodu, kultūru un ģeogrāfiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
