Revidenti: SM kapitālsabiedrību pārvaldība 'daļēji atbilst' labas prakses principam

SM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarē, un tā ir 100% valsts kapitāla daļu turētāja 13 publiskas personas kapitālsabiedrībās un 96,14% valsts kapitāla daļu turētāja vienā privātā kapitālsabiedrībā. 11 no 13 ministrijas kapitālsabiedrībām ir dibinātas vismaz pirms 20 gadiem, un divas kapitālsabiedrības ir dibinātas pēdējos gados – 2014. gadā un 2019. gadā.

Vairākām SM kapitālsabiedrībām ir kapitāla daļas vēl citās kapitālsabiedrībās, piemēram, koncerna "Latvijas dzelzceļš" sastāvā ir mātes sabiedrība, sešas meitas sabiedrības un vienai meitas sabiedrībai ir dalība vēl citā sabiedrībā, kā arī mātes sabiedrībai pieder 5,84% un 3% vēl citās sabiedrībās. Tāpat kapitālsabiedrību struktūrā ietilpst arī muzeji, sporta bāzes, pārstāvniecības utt.

Revidenti secinājuši, ka SM kapitālsabiedrību pārvaldībā ir izmantojusi normatīvajos aktos noteiktos instrumentus, tomēr ministrija nav pietiekami veicinājusi kapitālsabiedrību efektīvu darbību un ekonomisku pakalpojumu sniegšanu. "Atsevišķos gadījumos kapitālsabiedrību pārvaldībā ministrija nav ievērojusi normatīvo aktu prasības. Ministrijas īstenotās kapitālsabiedrību pārvaldības darbības daļēji atbilst labas pārvaldības prakses principam par valsts kā kapitāla īpašnieka aktīvu un informētu iesaisti, lai valsts uzņēmumu pārvaldība tiktu īstenota pārskatāmā un atbildīgā veidā, profesionāli un efektīvi," pauž Valsts kontrole.

Valsts kontrole informē, ka SM vairāk nekā sešus gadus nebija nodrošinājusi, lai visām tās kapitālsabiedrībām būtu noteikti un Ministru kabinetā apstiprināti vispārējie stratēģiskie mērķi, kas skaidri definētu, ko ministrija vēlas sasniegt ar līdzdalību attiecīgajā kapitālsabiedrībā: septiņām kapitālsabiedrībām mērķi apstiprināti vien pēdējos divos gados, un vienai tas nebija apstiprināts līdz pat 2022. gada janvārim. Revidenti secina, ka tas neatbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam.

Tāpat revīzijā norādīts, ka SM ne vienmēr rīkojas kā aktīva un ieinteresēta valsts kapitāla daļu turētāja, lai valsts kapitālsabiedrību pārvaldību īstenotu pārskatāmi un atbildīgi. Piemēram, kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas galvenokārt apstiprina jau to darbības laikā. Ne vienmēr ir noteikti finanšu mērķi, kas ir reāli sasniedzami un vienlaikus pietiekami ambiciozi, kā arī nefinanšu mērķiem ne vienmēr ir sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem.

"Šie kapitālsabiedrību pārvaldības instrumenti palīdz kapitālsabiedrībām noteikt labāko attīstības virzienu un iezīmē atskaites punktus, lai vērtētu, vai kapitālsabiedrības virzās izvēlētajā virzienā, un to pārvaldes sniegumu," pauž Valsts kontrole.

Revidenti arī norāda uz atšķirīgo pieeju, iekļaujot informāciju vidēja termiņa darbības stratēģijās par tādām kapitālsabiedrības struktūrvienībām kā muzeji, sporta bāzes, pārstāvniecības u.c. Rezultātā kapitāla daļu turētājam ir apgrūtinoši iegūt informāciju – vai un kādi sasniedzamie rezultatīvie rādītāji ir noteikti un cik kopumā izmaksās šāds pakalpojums, kas nav tieši saistīts ar attiecīgās kapitālsabiedrības izveidošanas mērķi.

Valsts kontrole norāda, ka SM kā valsts kapitāla daļu turētāja, ilgstoši neierosinot padomes kandidātu nominēšanas procesu, ir pieļāvusi, ka "Ventas ostas" pagaidu padome darbojas jau vairāk nekā divus gadus – kopš 2019. gada 27. decembra, lai gan Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums nosaka, ka pagaidu padome nevar darboties ilgāk par gadu.

Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne sacīja, ka "Ventas ostas" vienīgā valdes locekle kopš 2019. gada decembra vienlaicīgi ir arī SM Attīstības un finanšu plānošanas departamenta direktore uz pilnu slodzi.

"Lai gan saņemta atļauja par amatu savienošanu, nav rūpīgi vērtēts, vai nepieciešamais darba laiks amatu savienošanai ir pietiekams un vai tas nerada riskus darba kvalitātei, īpaši, ja amatu savienošana notiek ilgstoši. Tāpat fakts, ka valsts kapitālsabiedrības pagaidu valdes priekšsēdētāja un vienīgā valdes locekle vienlaicīgi ir nodarbināta pie akcionāra arī citā amatā, neatbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, kas aicina ievērot valdes neatkarību. Šajā situācijā "Ventas osta" padomei bija jāierosina valdes kandidātu nominēšanas process," pauž Kalvāne.

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka 2016. gadā "Latvijas dzelzceļš" (LDz) un SM atbalstītais ieguldījums – iegādāties atlikušās 75% kapitāla daļas no SIA "Rīgas vagonbūves uzņēmumā "Baltija"" ("Baltija") – veikts bez ilgtermiņa attīstības redzējuma un pietiekama ekonomiska pamatojuma tam, ka ieguldītos līdzekļus izmantos racionāli.

Kalvāne norāda, ka, ieguldot līdzekļus kapitālsabiedrībā, lēmumam jābūt ekonomiski pamatotam un ar šo ieguldījumu ir jāīsteno valsts līdzdalības kapitālsabiedrībā priekšnoteikumi jeb valsts intereses. Pretējā gadījumā līdzdalība nebūtu pieļaujama.

Revidenti atzīts, ka ieguldījums nav atbilstoši pārvaldīts, nav īstenots vispārējais stratēģiskais mērķis – dzelzceļa ritošā sastāva lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana un metālkonstrukciju izgatavošana, tostrap, lai nodrošinātu atbalstu NATO militārās tehnikas dzelzceļa pārvadājumiem.

No 2016. gada līdz 2020. gadam pēc 100% kapitāla daļu iegūšanas netika saražots dzelzceļa ritošais sastāvs un netika veikta iepriekš saražoto divu pusvagonu sertifikācija, lai gan tie minēti kā svarīgi aktīvi, iegādājoties atlikušās 75% kapitāla daļas. Šajā laikā īstenoti vien divi projekti, kur pasūtītājs bija cita LDz meitas sabiedrība. Abos gadījumos pasūtījumu izpildi nenodrošināja ar "Baltija" resursiem, jo uzņēmumā bija nodarbināts tikai viens darbinieks.

Piecus gadus pēc 100% kapitāla daļu iegūšanas tika atzīts, ka "Baltija" darbības veidi dublējas ar tā kapitāla daļu turētāja – "LDZ ritošā sastāva serviss" – darbības veidiem. Kopumā 2016.–2020.gadā "Baltija" strādāja ar zaudējumiem un tā pašu kapitāla vērtība samazinājās par 153 007 eiro.

Saistībā ar revīzijā konstatēto par "LDz" un "LDz ritošā sastāva serviss" rīcību, iegūstot un īstenojot izšķirošo ietekmi "Rīgas vagonbūves uzņēmumā "Baltija"", Valsts kontrole informēs Latvijas Republikas prokuratūru.

Pārbaudot, vai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpilde atbilst klientu interesēm un ir izmaksu ziņā efektīva, revīzijā secināts, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) nav nodrošinājusi ekonomiski pamatotu pakalpojumu cenu noteikšanu. Proti, no 39 izlasē iekļautajiem pakalpojumiem 20 gadījumos netiek gūti kapitālsabiedrības attīstībai plānotie ieņēmumi, bet četros gadījumos klienti pārmaksā.

"CSDD rīcība nav bijusi pietiekami atbildīga un rūpīga, slēdzot civiltiesiskos līgumus par pakalpojumu saņemšanu no akreditētiem komersantiem, kas paredz daļu no deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma – transportlīdzekļu tehniskā apskate – izpildes iegādi, proti, tieši tehnisko kontroli," pausts revīzijā.

Saskaņā ar revidentu aplēsēm, CSDD laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam šiem komersantiem pārmaksāja vismaz 4,4 miljonus eiro, kas negatīvi ietekmēja CSDD sniegto pakalpojumu cenu, jo CSDD nebija panākusi tādu tehniskās kontroles pakalpojumu cenas noteikšanu, lai komersantu peļņa būtu samērīga.

Revīzijā norādīts, ka SM nav aktīvi iesaistījusies kapitālsabiedrību rīcībā atstātās peļņas izlietojuma uzraudzībā, proti, līdz revīzijai tā nebija interesējusies, vai ar šo peļņas daļu 137,5 miljonu eiro apmērā sasniegts mērķis, kādam šī peļņa atstāta, lai gan tieši ministrija ik gadu uz Ministru kabinetu virza rīkojuma projektus par kapitālsabiedrībām atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu.

Tāpat ne visos gadījumos, kad peļņa atstāta kapitālsabiedrības rīcībā, skaidri definēti tās izlietojuma mērķi, jo visbiežāk akcionāru sapulces lēmumos par peļņas sadali nav noteikts, kāds tieši finansējuma apjoms no peļņas novirzīts konkrētam projektam vai aktivitātei.

Revīzijas noslēgumā Valsts kontrole sniedz ieteikumus SM un CSDD, kurus ieviešot līdz 2023. gada sākumam un vidum tiks pilnveidota publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldība un pakalpojumu cenu noteikšanas kārtība.

Valsts kontrole iesaka pilnveidota SM darba organizāciju valsts kapitāla daļu pārvaldībai, kā arī pilnveidot lēmumu pieņemšanas procesu par kapitālsabiedrību peļņas sadali un uzraudzības sistēmu pār to sasniegtajiem rezultātiem gadījumos, ja tiks lemts par atšķirīgu dividenžu izmaksu, nekā to paredz normatīvie akti.

CSDD ieteikts nodrošinās regulāru cenu pārskatīšanu atbilstoši faktiskajām izmaksām un skaidri definēs pakalpojumus, kuru cena drīkst pārsniegt aprēķināto pašizmaksu. Tāpat CSDD ieteikts noteikt tādus pretendentu atlases kritērijus, kas ļaus noteikt ekonomiski pamatotas tehniskās apskates pakalpojuma cenas.

SM kompetences ietvaros jānodrošina, ka "Ventas ostas" padomes locekļu amatu ieņem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam atbilstoši ievēlēti padomes locekļi.

Savukārt Ministru kabinetam ieteikts izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, lai uzlabotu trešā līmeņa kapitālsabiedrību pārvaldību un valstī kopumā paplašinātu pienākumu ar finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties lietderīgi, proti, attiecinot to arī uz trešā līmeņa kapitālsabiedrībām.