Vēl nav skaidrības par minimālās algas celšanu; septembrī plāno pensiju indeksāciju

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (Konservatīvie) stāstīja, ka koalīcija neatbalstīja viņa priekšlikumu palielināt minimālo algu līdz 700 eiro, bet par minimālās algas celšanu līdz 640 eiro nebija vērojama "noraidoša attieksme".

Eglītis sacīja, ka 2022. gadā minimālās algas celšana nenotika, tāpēc tā būtu jāceļ straujāk 2023. gadā. "Labklājības ministrija piedāvā piesaistīt minimālo algu ekonomikai, kā tas ir citviet Eiropā. 640 eiro ir 50% no vidējās algas ekonomikā," skaidroja ministrs.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka minimālās algas celšana ir jautājums, kas drīzumā tiks pārrunāts ar ekonomistiem un valdības sociālajiem partneriem.

Premjers piebilda, ka minimālās algas celšanas negatīvā blakne ir tā, ka tādējādi tiktu vēl vairāk veicināts patlaban vērojamais cenu pieaugums. "Ceru, ka ar partneriem un ekspertiem izanalizēsim un nonāksim pie pareizākā risinājuma – kā un vai varam celt minimālo algu, lai pārlieku nekurinātu inflāciju. Šim nav vienkārša risinājuma, bet ceļš ir jāmeklē," sacīja kariņš.

Arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) pievienojās paustajam, ka minimālās algas celšana var būt papildus dzinulis inflācijas pieaugumam. Viņš pauda pārliecību, ka jau tuvākajā laikā ir jārod risinājums, kā esošajos cenu pieauguma apstākļos palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kuriem atbalsts visvairāk nepieciešamas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) piebilda, ka šim atbalstam ir jārod komplekss atbalsta kopums.

Savukārt komentējot iespējamo pensiju indeksāciju jau šā gada 1. septembrī, labklājības ministrs norādīja, ka koalīcija šo jautājumu pārsprieda pagājušajā nedēļā, kā rezultātā Labklājības ministrija patlaban gatavo grozījumus likumā par pensijām.

Kariņš gan pauda pārliecību, ka valstī būtu jāpārskata atbalsta pasākumi un pabalstu sistēma kopumā, lai atbalsts tiktu tiem, kam tas visvairāk nepieciešams