4. maija Deklarācijas kluba vairākums prasa nekavējoties demontēt 'okupācijas stabu' Rīgā

Kā informēja biedrības "4. maija Deklarācijas klubs" pārstāve Linda Gurecka, viedokļi par to, ko darīt ar pieminekli jeb "okupācijas stabu", kluba biedriem ir gandrīz vienādi. "Vairākums Augstākās Padomes deputātu - balsotāju par Latvijas neatkarības atjaunošanu - vēlas, lai tas nekavējoties tiktu demontēts kā okupētājvalsts – Krievijas – simbols, kas nes sevī naidu, sāpes, izmisumu un iznīcību," pausts organizācijas paziņojumā.

Biedrības ieskatā valsts iedzīvotāju mazākajai daļai, pārsvarā krievvalodīgajiem, "okupācijas stabs" simbolizē viņu piederību ar hegemoniju sirgstošai, svešai varai.

"Mēs uzskatām, ka šis svešķermenis pie pirmās iespējas ir jānovāc," teikts kluba paziņojumā, kurā pausta uzticība valdībai, kura ir vairāk informēta par Latvijas starptautiskajiem līgumiem, kas saistās ar šo okupācijas simbolu. "Bet uzskatām, ka šie līgumi būtu skatāmi patlaban notiekošā agresīvā iekarošanas kara kontekstā," norāda biedrības pārstāvji.

"Jāpieņem lēmums, lai nepaliekam vienīgie, kuriem šāds okupāciju, agresiju un "ruskij sovetskij mir" simbolizējošs rēgs saglabājas galvaspilsētas centrā," uzsver 4. maija Deklarācijas klubā, kurā uzskata, ka referendums šajā jautājumā nav jārīko.

"Baidīties tagad vajag nevis no putinistu neapmierinātības un draudiem, bet gan par to, ka "piemineklis" kā "mēs varam atkārtot" simbols pavisam noteikti apdraud gan mūsu brīvību, gan dzīvības," akcentē 4.maija Deklarācijas kluba biedri, norādot, ka patvaļīgā būve nekad nav saskaņota ne ar vienu valsts vai pašvaldības institūciju.

Kā ziņots, Tieslietu ministrija (TM) piedāvā četrus risinājumus, kā aizvākt padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā, iepriekš Latvijas Radio pastāstīja TM parlamentārais sekretārs, tieslietu ministra padomnieks Andris Vītols.

Pēc tam tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) intervijā Latvijas Radio pauda, ka, iespējams, būs jārīko referendums, lai Latvijas sabiedrība lemtu par Uzvaras parkā padomju armijai veltītā pieminekļa demontāžu un, iespējams, arī pārvietošanu.

Pirms tam Vītols pauda, ka TM piedāvā četrus rīcības variantus. Pirmkārt, ministrija piedāvā pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības un apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai, vērtē TM. Otrs risinājuma variants paredz izbeigt vienošanos, jo iestājies karš, kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm - Krievija.

Trešajā variantā TM piedāvā vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994.gada vienošanās 13.pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā. Latvijas Ārlietu ministrija līdz šim uzsvērusi, ka šis pants attiecas uz pieminekli, savukārt TM "nesteigtos piekrist" šādam skatījumam, izteicās Vītols. Savukārt ceturtais TM piedāvātais virziens ir domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.

Tālāk tā būs jau politiķu izšķiršanās, kā pieminekļa jautājumā rīkoties, sacīja Vītols.

Kā ziņots, līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu Latvijā aktualizēts jautājums, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā. Saeimas Ārlietu komisijā tika panākta vienošanās, ka TM strādās pie iespējamajiem risinājumiem. 30.martā komisijas sēdē Ārlietu ministrijas pārstāvji skaidroja, ka Latvijas saistības attiecībā uz pieminekli ir iekļautas vienā no četru līgumu pakotnes, kura arī noteica Krievijas armijas izvešanu no Latvijas 1994.gadā.