Valsts kancelejā portālu "Delfi" informēja, ka amatu kataloga mērķis ir noteikt vienotu amatu klasifikācijas sistēmu, kas kalpo kā pamats ikvienas valsts un pašvaldības institūcijas cilvēkresursu plānošanai, atalgošanai un optimizēšanai.
Ņemot vērā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma izmaiņas, spēkā esošais amatu katalogs zaudē savu aktualitāti šī gada 1. jūlijā. Turklāt esošais amatu katalogs pēc būtības nebija pārskatīts 12 gadus, radot šķēršļus darbam valsts un pašvaldību institūcijās piesaistīt un atbilstoši atalgot augstāk kvalificētus darbiniekus.
Valsts kancelejā skaidroja, ka jaunais amatu katalogs ir veidots atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām un tendencēm, iekļaujot jaunos amatus un tiem atbilstošās funkcijas, kā arī svītrojot neaktuālos un rediģējot novecojušos, proti – amatu līmeņi ir noteikti atbilstoši faktiskajai situācijai.
"Amatu katalogam jābūt universālam un viegli pielietojamam instrumentam ikvienā valsts un pašvaldības iestādē, tāpēc jaunajā katalogā ir vispārināti konkrētām iestādēm iepriekš rakstītie amatu līmeņi un saimes, kā arī novērsta amatu saimju un līmeņu dublēšanās," uzsvēra Valsts kancelejā.
Jaunievedums katalogā ir iespēja klasificēt uz laiku izveidotu projekta komandu jeb grupu vadītājus, pielīdzinot tos zemākā līmeņa struktūrvienības vadītājiem. Tāpat ir rasta iespēja vadošos ekspertus, kam ir unikāla kompetence specifiskā institūcijas atbildības jomā, pielīdzināt attiecīgā līmeņa struktūrvienības vadītāja amata līmenim.
Valsts kancelejā piebilda, ka šīs iespējas ļauj institūcijām piesaistīt profesionālus projektu vadītājus un šauri specializētus ekspertus konkrētu jautājumu risināšanai.
Amatu klasificēšana līmeņos veidota, balstoties uz veicamo funkciju īstenošanai nepieciešamo izglītību, pieredzi, atbildību un funkciju sarežģītību.
Amatu kataloga aktualizēšana ir nākamais solis Valsts pārvaldes atlīdzības reformas īstenošanā. Saeimā ir pieņemti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā.
Grozījumi paredz, ka institūcijās atbilstoši jaunajam amatu katalogam pārklasificē amatus un nosaka jaunās algas esošā budžeta ietvaros. Vien 2023. gadā, balstoties uz nepieciešamā budžeta aprēķiniem, plānots izstrādāt optimālā algu budžeta prognozi un sagatavot budžeta pieprasījumu, lai valdība 2024. gada budžeta projektā varētu lemt, kādā secībā un cik ilgā laika periodā īstenot pasākumus algu nevienlīdzības mazināšanai valsts pārvaldē.
Jau vēstīts, ka Saeima pērn 16. novembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, paredzot noteikt mēnešalgas līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātās algas. Tāpat likums paredz 2023. gadā būtiski celt valsts augstāko amatpersonu algu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš atzina, ka valsts pārvaldes atlīdzības reformas mērķis ir palielināt tās konkurētspēju.
Kariņš norādīja uz ilgstošu problēmu, kad ministri viens pēc otra lūguši atcelt "algas trepi", jo ar konkrētu atalgojumu nav iespējams piesaistīt, piemēram, informācijas tehnoloģiju u.c. speciālistus, jo privātajā sektorā šiem profesionāļiem tiek nodrošināts nesalīdzināmi augstāks atalgojums.
"Mēs vēlamies konkurētspējīgu valsts pārvaldi, bet patlaban ir grūti ir pieņemt darbā cilvēkus, jo valsts pārvaldē ir nekonkurētspējīgs atalgojums," sacīja Ministru prezidents.