Vieni premjera Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Ministru kabineta ministri pērn vairāk pelnījuši, cītīgāk krājuši un ieguldījuši īpašumos, bet citi – deldējuši iekrājumus un vairāk aizņēmušies – portāls "Delfi" piedāvā ielūkoties deviņu ministru 2021. un 2020. gada valsts amatpersonu deklarācijās, kas publiskotas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzē.
Jau rakstīts, ka pats Kariņš pērn nopelnījis 77 869 eiro un līdz 405 087 eiro palielinājis uzkrājumus. Par to vairāk iespējams lasīt šajā rakstā. Arī ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) uzkrājumi pērn krietni pieauguši – par to vairāk iespējams lasīt šeit, bet ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pērn nopelnījis vairāk nekā 72 000 eiro, par ko vairāk iespējams lasīt šajā publikācijā.
VID sniegtā informācija liecina, ka finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) valsts amatpersonas deklarācijas par 2021. gadu ir iesnieguši, taču tās publiski pagaidām vēl nav pieejamas.
Muižnieces ienākumi pērn – 64 083 eiro
Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (K) ienākumi pērn bijuši 64 083 eiro, liecina viņas VID Publiskojamo datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2021. gadu.
Saeimas maksātā alga bijusi 15 937 eiro, Valsts kancelejas maksātā alga – 42 360 eiro, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) maksātais pabalsts bijis 3111 eiro, Arnis Bārzdiņš Muižniecei samaksājis 1440 eiro pabalstu, no Valsts kases saņemti 252 eiro, bet no Evijas Papules saņemti 1000 eiro.
Muižniecei joprojām pieder 2014. gadā ražots "Yamaha" motocikls, kā arī valdījumā ir "Nissan" markas vieglais auto.
Kā parādsaistības deklarēti 10 126 eiro. Deklarācija, ko ministre iesniedza, stājoties amatā 2021. gada jūnijā, liecina, ka tad viņas parādsaistības bijušas lielākas – 11 410 eiro.
Stājoties amatā, Muižniece bija norādījusi, ka viņas lietošanā ir zeme un ēkas Ķekavas novadā.
Pērn viņa darbojusies Sabiedrības integrācijas fonda padomē, kā arī bijusi Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālā komisijas viceprezidente.
Pabrika ienākumi 74 535 eiro, uzkrājumi sarukuši
Aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) ienākumi pērn bijuši 74 535 eiro, kas ir nedaudz vairāk, nekā 2020. gadā, kad viņa ienākumi bija 73 468 eiro.
Valsts kancelejas maksātā alga bijusi 73 682 eiro, SIA "Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA"" algā samaksājusi 717 eiro, bet VSAA maksātais pabalsts bijis 136 eiro.
2020. gada deklarācija liecina, ka Zemessardzes štābs viņam samaksājis 38 eiro, Valsts kancelejas maksātā alga bijusi 73 057 eiro, "RISEBA" algā samaksājusi 100 eiro, bet VSAA maksātais pabalsts bijis 273 eiro.
Pērn Pabriks AS "Luminor Bank" bija uzkrājis 28 596 eiro, AS "Citadele banka" – 41 488 eiro un 13 478 Lielbritānijas mārciņas (ap 15 982 eiro). Gada laikā gan ministra uzkrājumi nedaudz sarukuši – 2020. gada deklarācijā viņš bija norādījis 50 295 eiro uzkrājumu "Luminor Bank" un 62 308 eiro "Citadele bankā". Uzkrājuma apjoms Lielbritānijas mārciņās bijis 13 478 eiro.
Pabrika īpašumā ir 2008. gadā ražots "Toyota" markas auto, zeme un vēl kāds īpašums Iršu pagastā, īpašums Lapmežciema pagastā, kā arī zeme Engures pagastā.
Pabriks darbojies arī organizācijā "Shinjinbukan Latvija Dojo", "Latvijas attīstībai", "Hiršenhofas mantojums" un "Shinjinbukan Europea" valdēs, kā arī bijis zemessargs un docents "RISEBA".
Pleša ienākumi pieauguši līdz 73 536 eiro, parādi diluši
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (A/P) ienākumi pērn bijuši 73 536 eiro, kas ir nedaudz vairāk, nekā 2020. gadā, kad viņš bija saņēmis 60 699 eiro.
2021. gada deklarācija liecina, ka 73 261 eiro bijusi Valsts kancelejas maksātā alga, bet kā ienākumi no akciju tirdzniecības gūti 257 eiro. 2020. gadā Saeimas maksātā alga bijusi 58 127 eiro, Valsts kancelejas maksātā alga bijusi 2257 eiro, bet kā kapitāla pieaugums no akciju tirdzniecības deklarēti 315 eiro.
Pleša īpašumā joprojām ir 125 Kanādas uzņēmuma "Canopy Growth Corp" akcijas, 50 Ķīnas "Nio Inc" akcijas un 80 ASV kompānijas "Palantir Technologies Inc" akcijas. 2020. gada deklarācija liecina, ka ministra īpašumā bija 125 "Canopy Growth Corp" un 50 "Nio Inc" akcijas, kā arī 27 ASV kompānijas "United Airlines Holdings Inc" akcijas.
Viņa īpašumā ir 2011. gadā ražots "Audi" markas auto, bet lietošanā – būve Bauskā un dzīvoklis Rīgā.
AS "Swedbank" uzkrāti 31 673 eiro. Pirms gada Pleša uzkrājums šajā kredītiestādē bija 7802 eiro.
Plešs deklarējis divus parādus – 2437 eiro un 2893 eiro. 2020. gada deklarācijā viņš bija norādījis 6036 eiro un 3462 eiro parādus.
Pavļuta ienākumi auguši; nopircis nekustamo īpašumu
Veselības ministra Daniela Pavļuta (A/P) ienākumi pērn bijuši 78 655 eiro, savukārt 2020. gadā politiķa ienākumi bija 76 996 eiro.
Saeimas maksātā alga pērn bijusi 709 eiro, Valsts kancelejas maksātā alga – 70 377 eiro, VSAA maksātais pabalsts – 1017 eiro, no Artūra Soļenko gūti 6000 eiro ienākumi, bet ASV kompānija "Airdog, Inc." samaksājusi 552 eiro.
2020. gadā Saeimas maksātā alga bija 56 772 eiro, "RISEBA" maksātais honorārs – 4304 eiro, Stokholmas ekonomikas augstskolas maksātais honorārs bija 2416 eiro, SIA "Skandi motors" par īpašumu Pavļutam samaksājusi 13 000 eiro, "Ergo Life Insurance SE" Latvijas filiāles maksātā apdrošināšanas atlīdzība bijusi 503 eiro, bet "Swedbank" maksātie procenti – nedaudz vairāk nekā viens eiro.
2021. gada deklarācijā ministrs norādījis trīs parādus – kopumā 204 335 eiro, bet kā aizdevums deklarēti 1010 eiro. 2020. gada deklarācija liecina, ka togad Pavļutam bijuši divi parādi – kopumā 36 471 eiro, bet kā aizdevumi deklarēti 3841 ASV dolārs (ap 3574 eiro) un 1010 eiro.
Viņš norādījis, ka pērn nopircis nekustamo īpašumu par 10 000 eiro, kā arī bijis līdzaizņēmējs dzīvesbiedres ņemtam hipotekārajam kredītam. Kā šis aizņēmums norādīti 175 000 eiro.
Savukārt 2020. gadā Pavļuts bija deklarējis trīs darījumus, kuru vērtība pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas – 15 500 eiro vērtu pirkumu, proti, 2012. gada izlaiduma BMW X5, kas iepriekš bija viņa valdījumā, īpašnieka maiņu uz ieskaita pamata, 13 000 eiro vērtu pārdevumu – auto īpašnieka maiņu ar pieteikumu arī uz BMW X5 (2012), un 21 600 eiro vērtu darījumu – 2019. gadā ražota "Hyundai" auto iegādi finanšu līzingā.
2021. gadā Pavļuts bija deklarējis divus uzkrājumus AS "Swedbank" un AS "Luminor Bank" – kopumā 3 560 eiro, kā arī 552 ASV dolāru (ap 513 eiro) uzkrājumu "Swedbank". 2020. gada deklarācijā norādīti divi uzkrājumi šajās kredītiestādēs – 7 342 eiro.
Viņam pieder 1985. gadā ražota četrvietīga airu laiva, divi dzīvokļi Rīgā, zeme Ogrē, kopumā 2844 SIA "Zeno Consulting" kapitāla daļas, bet valdījumā ir 2019. gadā ražots "Hyundai" markas auto.
2020. gada nogalē Pavļuta īpašumā bija ne tikai "Zeno Consulting" kapitāla daļas, bet arī 3000 ASV kompānijas "Airdog Inc" kapitāla daļas un divi dzīvokļi Rīgā.
Eglīša ienākumi pieauguši līdz 63 672 eiro; vairāk arī iekrāts
Labklājības ministra Gata Eglīša (K) ienākumi pērn bijuši 63 672 eiro, kas ir par 14 617 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, kad politiķis bija deklarējis 49 055 eiro ienākumus.
2021. gadā Saeimas maksātā alga bijusi 18 038 eiro, Valsts kancelejas maksātā alga – 42523 eiro, bet VSAA viņam maksājusi divus pabalstus – 1611 eiro un 1500 eiro. Savukārt 2020. gadā Saeimas maksātā alga bijusi 42 444 eiro, VSAA maksātais pabalsts – 1611 eiro, bet Ilze Zēberga viņam par īpašumu samaksājusi 5000 eiro.
Eglītis aizpērn bija deklarējis vienu darījumu, kura vērtība pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas – "Lexus" auto īpašnieka maiņu 4000 eiro vērtībā.
2021. gadā politiķis AS "Luminor Bank" bija uzkrājis 43 237 eiro. Ministram piederēja 2010. gadā ražots "Lexus" markas auto un īpašums Engures pagastā.
Savukārt 2020. gada deklarācijā viņš bija norādījis 21 925 eiro uzkrājumu "Luminor Bank", "Lexus" markas auto, zemi Ventspilī, bet kāds īpašums Engures pagastā bija deklarēts kā kopīpašums.
VID gan norādījis, ka Eglītis vēl sniegs precizējumus par 2021. gada deklarācijā norādīto.
Bordāna ienākumi – 76 349 eiro
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (K) ienākumi pērn bijuši 76 349 eiro, ko veidojusi Valsts kancelejas maksātā alga 72 849 eiro un no SIA "Lotosa zieds 99" par īpašumu saņemtie 3500 eiro.
2020. gadā Bordāna vienīgie ienākumi bijusi Valsts kancelejas maksātā alga – 71 877 eiro, liecina deklarācija par aizpērno gadu.
2021. gada deklarācijā Bordāns deklarējis vienu parādu 4044 eiro, bet gadu iepriekš viņa parādsaistības bijušas 7436 eiro.
AS "Swedbank" uzkrāti 48 698 eiro, bet Austrijas "Grazer Wechselseitige AG" uzkrājums bijis 15 250 eiro. 2020. gada nogalē "Swedbank" bija uzkrāti 34 668 eiro, bet "Grazer Wechselseitige" uzkrājums bijis 13 959 eiro.
Viņa valdījumā pērn bijusi 2018. gadā ražota "Toyota" markas automašīna. Viņam pērn, tāpat kā aizpērn, piederēja zeme un ēkas Rīgā, bet vēl viens šāds īpašums galvaspilsētā deklarēts kā kopīpašums.
2020. gada deklarācija liecina, ka tad ministram piederējusi 2007. gadā ražota "Honda CRV" , bet valdījumā bijusi 2018. gada ražojuma "Toyota".
Golubevas ienākumi 68 145 eiro, parādsaistības – 128 666 eiro
Iekšlietu ministres Marijas Golubevas (A/P) ienākumi pērn bijuši 68 145 eiro, kas ir par vairāk nekā 9500 eiro vairāk nekā 2020. gadā, kad tie bija 58 575 eiro.
Saeimas maksātā alga pērn bijusi 23 855 eiro, bet Valsts kancelejas maksātā alga – 44 290 eiro. 2020. gada deklarācija liecina, ka par darbu Saeimā viņa saņēmusi 50 239 eiro, Horvātijas "Network of Education Policy Centres" viņai samaksājusi 362 ASV dolāru (ap 336 eiro) honorāru, bet no dzīvesbiedres Diānas Ielejas saņemti 8000 eiro.
Viņa 2021. gada deklarācijā norādījusi četrus parādus – kopumā 128 666 eiro, bet 2020. gadā kopējā parādsaistību summa bija 130 615 eiro.
Aizpērnā gada deklarācijā norādīts viens aizdevums – 12 000 eiro.
Pērnā gada deklarācijā Golubeva norādījusi vienu darījumu, kura vērtība pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas – vasarnīcas jeb moduļa mājas pirkumu par 18 016 eiro, savukārt deklarācijā par 2020. gadu norādīti divi darījumi – 17 000 eiro aizņēmums un automašīnas pirkums līzingā par 12 141 eiro.
Ministres īpašumā ir arī septiņas SIA "RHC Consulting" kapitāla daļas. Viņai pieder zeme un būve Rīgā, kā arī zemesgabals Sabilē, liecina deklarācija par 2021. gadu, savukārt deklarācijā par 2020. gadu Golubeva bija deklarējusi viņas īpašumā esošo zemi un būvi Rīgā.
2020. gada nogalē Viņas valdījumā bijusi 2018. gadā ražota "Nissan" markas automašīna, īpašumā – septiņas "HCR Consulting" kapitāla daļas, bet skaidrā naudā bija uzkrāti 1500 eiro, savukārt AS "Luminor Bank" bija uzkrāti 16 361 eiro.
Puntuļa ienākumi 83 337 eiro; uzkrājumi auguši līdz 141 000 eiro
Kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) ienākumi pērn bijuši 83 337 eiro, kas ir par 738 eiro vairāk, nekā 2020. gadā, kad viņš bija guvis 82 599 eiro ienākumus.
Valsts kancelejas maksātā alga pērn bijusi 72 917 eiro, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības maksātais honorārs – 148 eiro, VSAA maksātā pensija – 8312 eiro, Valsts kultūrkapitāla fonda maksātā alga bijusi 213 eiro, bet šis fonds kā cita veida ienākumus ministram samaksājis 924 eiro. SIA "Latagro Trade" kā ienākumus no saimnieciskās darbības samaksājusi 823 eiro.
Deklarācija par 2020. gadu liecina, ka Valsts kancelejas maksātā alga togad bijusi 69 162 eiro, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības maksātais honorārs – 1098 eiro, VSAA maksātā pensija 8097 eiro, no Valsts kultūrkapitāla fonda saņemti 1067 eiro, SIA "Forte production" maksātais honorārs bijis 1611 eiro, bet SIA "Latagro Trade" kā ienākumus no saimnieciskās darbības viņam samaksājusi 1564 eiro
AS "Swedbank" ministrs uzkrājis kopumā 141 000 eiro, bet gadu iepriekš viņa uzkrājumi šajā kredītiestādē bija 127 000 eiro.
Puntulim arī 2021. garā, tāpat kā gadu iepriekš, piederēja 2006. gadā ražota motorlaiva, 2018. gadā ražota piekabe – laivu vedējs, 1967. gadā ražota motorlaiva "Kazanka", 2007. gadā ražota vieglā "Nissan" automašīna, 1967. gadā ražota laiva un 1967. gadā ražots divritenis.
Ministra īpašumā ir zeme un ēkas Rojas pagastā, divi dzīvokļi Rīgā, zeme un ēkas Carnikavas pagastā, būve Ģibuļu pagastā, bet kā kopīpašums deklarēta zeme Jumpravas pagastā. 2020. gada deklarācija liecina, ka Puntulim piederēja divi dzīvokļi galvaspilsētā, zeme Carnikavas novadā, zeme un ēkas Rojas novadā, būve Talsu novadā, bet zeme Jumpravas pagastā bija deklarēta kā kopīpašums.
Linkaits nopelna un uzkrāj vairāk
Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (K) ienākumi pērn bijuši ap 75 260 eiro, kas ir par 6 236 eiro mazāk, nekā 2020. gadā, kad tie bija 81 496 eiro.
2021. gadā Valsts kancelejas maksātā alga bijusi 72 912 eiro, AS "Swedbank" maksātās dividendes bijušas 401 eiro, Madara Širiņa viņam par īpašuma īri samaksājusi 1300 eiro, bet Jevgeņiks Kozlovs – 400 eiro. Valsts kase ministram atmaksājusi 242 eiro pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet kā procenti no "Swedbank" saņemti nepilni četri eiro un no AS "SEB banka" – teju trīs eiro.
2020. gadā Valsts kanceleja ministram algā samaksājusi 70 439 eiro, apdrošināšanas AS "balta" maksātā apdrošināšanas atlīdzība bijusi 300 eiro, no Valsts kases saņemti 82 eiro, Madara Širiņa samaksājusi 1800 eiro, bet no "Swedbank" dividendēs, procentu maksājumos saņemti kopumā 8 872 eiro.
Linkaits deklarējis trīs uzkrājumus AS "Swedbank" un "SEB bankā" – kopumā 65 750 eiro. 2020. gadā viņš "Swedbank" un "SEB bankā" bija uzkrājis kopumā 50 025 eiro.
Ministrs norādījis, ka viņa īpašumā ir 150 Somijas kompānijas "Nokia", 350 AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca", 1784 AS "Rīgas kuģu būvētava", 1200 AS "Tallink Grupp" 75 Somijas "Kone", 550 AS "Tallinna Kaubamaja Grupp", 30 Vācijas "Continental AG" un sešas "Vitesco Technologies Group AG" akcijas.
Gada laikā ministra akciju portfeļa sastāvs nav būtiski mainījies – arī 2020. gada deklarācija liecina, ka viņa īpašumā bija 150 "Nokia", 3500 "Ditton PĶR". 1784 RKB, 1200 "Tallink Grupp", 75 "Kone", 500 "Tallinna Kaubamaja Grupp", kā arī 20 "Continental" akcijas.
Ministra īpašumā ir 2011. gadā ražota "Mazda" automašīna un divi dzīvokļi Rīgā. Arī 2020. gada deklarācija liecina, ka divi dzīvokļi galvaspilsētā bija viņa īpašumā, kā arī viņam piederēja iepriekšminētā automašīna.