Laulības analogs un poligāmija – deputāti diskutē par civilo savienību

Kopumā uz otro lasījumu bija iesniegti 83 priekšlikumi likuma grozījumiem, no kuriem trešdien tika izskatīti 15. Komisija vienojās turpināt izskatīt likumprojektu ārkārtas sēdē piektdien, 29. aprīlī.

Saeimas komisijas sēdē izskanēja atsevišķi priekšlikumi mainīt likuma nosaukumu. Atbalstu neguva deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) ideja regulējumu saukt par "Likums par kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošo privātpersonu tiesību aizsardzību". Saeimas Juridiskais birojs paskaidroja, ka mājsaimniecība ir daudz plašāks termins, turklāt likuma izteikšana šādi būt pretrunā ar mērķi, kāpēc Civilās savienības likumprojekts vispār tapa. Arī Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Dagnija Palčevska piebilda, ka Civilās savienības likums izpilda Satversmes tiesas (ST) lēmumu.

Tiesību zinātņu doktore Baiba Rudevska nepiekrita TM paustajam, ka Civilās savienības likumprojekts izpilda ST lēmumu, jo tiesas lēmums ir izpildāms ar grozījumiem Darba likuma 155. pantā. Rudevska norādīja, ka Civilās savienības likumprojekts tika izstrādāts, balstoties uz ST ieteikumu, proti, ko tiesa vēlētos redzēt, lai likumdevējs pieņem. Tiesību zinātņu doktore uzsvēra, ka ST nav tiesību norādīt uz to, kas likumdevējam būtu jāpieņem.

TM pārstāve paskaidroja, ka likumprojekta mērķis ir ieraudzīt tās attiecības, kādas pastāv sociālajā realitātē, tāds esot bijis arī ST uzstādījums. "Šis likums ir vērsts uz jaunu savienību, kas radīs skaidrāku priekšstatu un neradīs mulsumu par to, par ko šis likums ir," sacīja Palčevska.

"Asociācijas ģimene" pārstāve Elīna Kārkla attālinātās komisijas sēdes sarakstē vietnē "Zoom" pauda, ka "TM argumenti par sociālās realitātes atzīšanu attiecībā uz dažādu attiecību atzīšanu nonāk pretrunā un diskriminē tos cilvēkus, kuri ir reģistrējuši attiecības ar vairāk kā vienu cilvēku citā valstī". Kārkla arī vēlējās zināt, vai ST pauž sabiedrības viedokli. "Par tik nozīmīgu jautājumu ir jānotiek tautas nobalsošanai, jo ST nav sabiedrības vēlēta," uzskata "Asociācijas ģimene" pārstāve.

Latvijas vīru biedrības pārstāvis Dmitrijs Trofimovs atzina, ka minētais likumprojekts diskriminē "dabiskās ģimenes", tāpat viņam nav pieņemams, ka regulējums paredz piešķirt šādām personām nodokļu atlaides. Trofimovs vēlējās zināt, kāda būtu ietekme uz budžetu, ja likums tiktu pieņemts, un kāds kopumā Latvijas valstij būtu labums no civilās savienības.

TM pārstāve paskaidroja, ka likumprojekts neparedz izmaiņas nodokļu režīmā. Tāpat viņa piebilda, ka jautājums par to, kāds labums no likumprojekta ir sabiedrībai un valstij, tika pārrunāts likumprojektu skatot pirmajā lasījumā. Viņa aicināja pie šī jautājuma vairs neatgriezties, bet debatēt par priekšlikumiem, kas iesniegti uz otro lasījumu.

Komisija arī neatbalstīja opozīcijas deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumus, tostarp likumu dēvēt par "Ģimenes aizsardzības un stiprināšanas likumu". Atbalstu neguva arī Stepaņenko priekšlikums izteikt likuma mērķi sekojoši – likums nosaka organizatoriskus un tiesiskus pasākumus ģimenes stiprināšanai. Tāpat deputāte aicināja paredzēt, ka likums nosaka kārtību, kādā izstrādājama ģimenes politika un nodrošināma iestāžu darbības koordinēšana ģimenes stiprināšanas politikas izstrādē un ieviešanā. Komisija arī neatbalstīja Stepaņenko piedāvātās ģimenes definīcijas.

Likumprojekta izskatīšanās gaitā tika pausta kritika par normu, kas nosaka, ka civilā savienība ir divu fizisku pilngadīgu personu notariāli noslēgta vienošanās. Opozīcijas deputāte Ramona Petraviča (Neatkarīgie) rosināja no minētā panta izslēgt vārdu "divi", tādējādi ļaujot reģistrēt civilo savienību vairāku personu vidū. Arī deputāts Jānis Iesalnieks (NA) minēto likumprojekta redakciju vērtēja kā diskriminējošu, vienlaikus paužot bažas, ka likums paredz analogu regulējumu kā laulībām. Stepaņenko pievienojās kolēģa teiktajam, norādot, ka viņa ne reizi vien dzirdējusi argumentus, ka līgumus vēlas slēgt studenti kopmītnēs vai trīs pensionāri savā starpā. "Šādi argumenti ir pazuduši, kas liecina, ka esam nostājušies uz viendzimumu laulību ceļa," secināja deputāte.

Savukārt opozīcijas deputāts Aldis Gobzems pauda, ka Civilās savienības likumprojekta jēga ir "sistematizēt tiesību normās seksuālu aktu". "Es ar savu dzīves pieredzi varu pateikt, ka seksuāls akts neved civiltiesiskās attiecībā, kamēr šajā savienībā nerodas bērni. Ja divi cilvēki dzīvo kopā, tas neveido ģimeni. Mēs juridiski cenšamies risināt jautājumu tām personām, kuras pašas negrib uzņemties atbildību par savu dzīvi," teica Gobzems.

TM pārstāve norādīja, ka likumprojekts runā par Eiropā pieņemtām, leģitimizējamām personu savienības formām, proti, attiecībām, kas attiecas uz divām personām. Viņa aicināja netrivializēt likumprojekta ideju.

"Likumprojekts paredz, ka attiecības ir privātas un personiskas, likumprojekts rada atbildību un tiesības vienam pret otru. Likumi atspoguļo sabiedrības vērtības un pieņemamās normas, bet poligāmija tāda nav," sacīja Palčevska. TM parlamentārā sekretāre Ilona Kronberga piebilda, ka Civilās savienības likumprojekts ir vērsts uz vienu noteiktu mērķi – tā ir reģistrācijas forma starp divām personām.

2020. gadā Satversmes tiesa spriedumā par neatbilstošu valsts pamatlikumam atzina Darba likuma normu, kas neparedz aizsardzību un atbalstu viendzimuma pāriem saistībā ar bērna piedzimšanu tādā apmērā, kā tas likumā noteikts bērna tēvam.

Lai noteiktu ģimenes attiecību tiesisko regulējumu un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus ar atbilstošu formu un saturu, likumdevējam nepieciešams veikt padziļinātu un kompleksu izpēti, teikts spriedumā.

Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, Tieslietu ministrija (TM) izstrādāja Civilās savienības likumprojektu. Ar kuru paredz nodrošināt, ka civilajās savienībās sastāvošas personas kļūst valstij "redzamas" un tām ir likumā nodrošināts minimālais nepieciešamais tiesiskais regulējums.

Likumprojekts paredz civilās savienības noslēgšanas un izbeigšanas procesu, kā arī civilās savienības pušu savstarpējās attiecības.

Likumprojekts nosaka, ka civilo savienību var noslēgt divas fiziskas pilngadīgas personas notariālā akta formā, personīgi klātesot pie notāra. Civilo savienību aizliegts noslēgt personām, kuras sastāv laulībā; ir noslēgušas civilo savienību ar citu personu, un tā ir spēkā; ir radinieki taisnā līnijā, brāļiem un māsām un pusbrāļiem un pusmāsām; adoptētājiem ar adoptētajiem. Civilo savienību noslēdz bez termiņa.

Tāpat likumprojektā atrunāta civilās savienības izbeigšanās, proti, ar vienas puses nāvi; ja puses stājas savstarpējā laulībā; pusēm vienojoties pie notāra; ar tiesas spriedumu (ja viena no pusēm nevēlas savienību izbeigt). Izbeidzot civilo savienību, ir jāizlemj vai pusēm jāvienojas par kopīgās mantas sadali; kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesību izmantošanu un uzturlīdzekļiem.

TM piedāvātais likumprojekts arī paredz, ka civilā savienība uzliek pusēm pienākumu gādāt un atbalstīt vienai otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem. Kopīgas mājsaimniecības ietvaros pusēm ir vienādas tiesības. Katrai pusei ir tiesības patstāvīgi rīkoties ar savu mantu nāves gadījumam, taisot testamentu, kā arī noslēgt mantojuma līgumu.

Likumprojektā ietvertās civilās savienības pušu mantiskās tiesības un pienākumi paredz, ka katra puse patur mantu, kas tai piederējusi pirms civilās savienības noslēgšanas, un mantu, ko iegūst savienības laikā kā atsevišķu mantu. Regulējuma projekts arī paredz, ka viss, ko puses savienības laikā iegūst kopīgi vai viena no tām, bet ar abu pušu līdzekļiem vai otras puses darbības palīdzību, ir abu pušu kopīga manta.

No piedāvātā regulējuma izriet, ka civilā savienībā puses kopīgo mantu pārvalda un ar to rīkojas kopīgi, rīcībai ar kopīgo mantu nepieciešama otras puses piekrišana. Par saistībām, ko puses noslēgušas kopīgi, tās atbild ar kopīgo mantu un katra ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek. Vienas puses manta neatbild par otras puses saistībām. Pušu mantiskās attiecības izbeidzas ar civilās savienības izbeigšanos.

Lai Civilās savienības likums varētu atbilstoši funkcionēt, būtu nepieciešams izdarīt grozījumus virknē likumu un Ministru kabineta noteikumu, tostarp Notariāta likumā, Fizisko personu reģistra likumā, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, Civilprocesa likumā u.c.

Vienlaikus TM atzīst, ka likumprojektā nav iekļauti personisko un mantisko attiecību jautājumi, piemēram; pušu mantas šķirtība, pušu likumiskā mantošana; ārvalstīs reģistrētu dažādu dzimumu partnerattiecību un viena dzimuma personu dažādu savienību veidu atzīšana; katras puses atsevišķo bērnu aizgādība, uzturlīdzekļi, saskarsme, bērnu adopcija; pušu uzvārds pēc savienības noslēgšanas.

TM ieskatā, ar Civilās savienības likuma pieņemšanu tiktu izpildīts pirmais no Satversmes tiesas dotajiem uzdevumiem – noregulēt ārpus laulības dzīvojošo personu personiskās un mantiskās attiecības.

Jau ziņots, ka Saeimā par likumprojektu notikušas asas debates. Pret to iebilduši arī Latvijas kristīgo baznīcu vadītāji.

Satversmes tiesa 2020. gada novembrī par neatbilstošu Satversmei atzina Darba likuma normu, kas neparedz bērna bioloģiskās mātes partneres, kas ir bērna bioloģiskās mātes un jaundzimušā bērna ģimenes locekle, tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.

Saeima Civilās savienības likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 31. martā. Toreiz likumprojektu atbalstīja 41 deputāts, to neatbalstīja septiņi deputāti, bet divi balsojumā atturējās.