Saeimas komisijā villojas par azartspēļu ierobežošanu, uzdod FM apkopot priekšlikumus

Šo priekšlikumu, kuru ar balsu vairākumu atbalstīja komisijas deputāti, virzīja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP). Tieši šis sēdē radīja domstarpības, atsevišķiem deputātiem uzstājot, ka būtu jābalso arī par "Konservatīvo" Saeimas frakcijas deputātu iesniegtajiem grozījumiem, taču sēde tika slēgta un par tiem netika balsots.

Attiecīgie frakcijas grozījumi, pēc deputāta Reiņa Znotiņa (K) paustā, paredzēja celt vienā spēļu zālē minimāli nepieciešamo azartspēļu automātu skaitu no 20 līdz 40, kā arī noteikt, ka azartspēļu zāles nevarēs atrasties dzīvojamās ēkās un 4 kilometru attālumā no tām.

Paralēli Saeimas frakcija "Attīstībai/Par!" uz sēdi bija iesniegusi vēstuli, kurā pausts, ka frakcija secinājusi, ka minētie priekšlikumi nesatur būtiskus labojumus, kas nepieciešami nozares darbības ierobežošanai. Tādēļ frakcija aicina komisiju iesniegtā likumprojekta izstrādāt alternatīvu likumprojektu.

Frakcija arī iezīmējusi vairākus priekšlikumus azartspēļu ierobežošanai. To vidū ne tikai minimālo azartspēļu automātu skaita celšana, bet arī priekšlikums palielināt noteikto minimālo vecumu personām, lai tās varētu tikt ielaistas spēļu zālēs vai piedalīties azartspēlēs, no 18 līdz 21 gadam.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Verzemnieks sēdē aicināja sākotnēji izstrādāt Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam pirms tiek sperti soļi azartspēļu ierobežošanas virzienā. Tāpat viņš cita starpā argumentēja, ka pēdējo desmit gadu laikā azartspēļu izplatība Latvijā nav augusi.

Tieši par šo apgalvojumu sēdē vēlāk izcēlās diskusijas, jo Znotiņš norādīja, ka azartspēļu izplatība nav augusi tieši viņa pārstāvētā politiskā spēkā iesaistes dēļ, taču Verzemnieks nepiekrita politiķa paustajam, tā vietā kā vienu no iemesliem minot 2008. gada finanšu krīzi.

Uz pamatnostādnēm sēdē atsaucās arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs, kurš atgādināja, ka tās, atbilstoši Ministru kabinetā pieņemtajam darba grafikam, paredzēts izstrādāt līdz šī gada 1. jūlijam.

Vienlaikus deputāts atzina, ka būtu ar mieru šos jautājumus skatīt arī fragmentāri, nevis kompleksi, taču tādā gadījumā, ja "komisija pielems kaut ko, kas nav atbilstošs tām pamatnostādnēm, tad droši vien būs jālemj vēlreiz, kad kompleksais risinājums nāks atpakaļ uz Saeimu".

Domstarpības sēdē izcēlās pēc tam, kad komisijas priekšsēdētājs piedāvāja balsot par savu priekšlikumu, tādējādi nevirzot sākotnēji piedāvātos "Konservatīvo" Saeimas frakcijas grozījumus uz balsošanu.

"Ņemot vērā, ka te ir izskanējušas dažādas domas, man ir sekojošs priekšlikums – Finanšu ministrija divu nedēļu laikā sagatavo priekšlikumus, kur nav kakofonijas un risku uz dažādiem Satversmes tiesas spriedumiem. Sagatavo anotāciju, un mēs kā Budžeta un finanšu komisija tālāk uzreiz virzām šo likumprojektu Saeimā nākamajā sēdē," skaidroja komisijas priekšsēdētājs.

Reaģējot uz šo, Znotiņš aicināja tomēr balsot par savas frakcijas priekšlikumiem, norādot, ka tos nolūkā novērst potenciālus juridiskus riskus var vēlāk arī labot.

Savukārt Zakatistovs kategoriski noraidīja komisijas priekšsēdētāja priekšlikumu, norādot, ka tā būtu "skriešana ratiem pa priekšu", kas sajauktu esošo darba kartību. Tāpat deputāts norādīja, ka Ministru kabinets ir devis uzdevumu izveidot pamatnostādnes, un šim mērķim ir izveidots konkrēts laika grafiks.

Taču Bondars uz šiem iebildumiem atbildēja, sakot, ka gadījumā, "ja parlaments deleģēs, nāksies, teiksim tā, parlamentu uzklausīt".

Kā vēstīts, līdz 2021. gada decembra vidum kopumā 17 009 Latvijas iedzīvotāji bija brīvprātīgi lieguši sev piekļuvi azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm, reģistrējoties Pašatteikušos personu reģistrā, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrijā.