Saeima turpina virzīt priekšlikumu par Latvijas enerģētikas neatkarību

Lai izmaiņas stātos spēkā, tās jāpieņem trešajā lasījumā.

Deputāti atbalstīja papildināt likumu ar punktu, kas nosaka, ka ne vēlāk kā līdz katra gada 1. jūlijam saistīto lietotāju patēriņam nepieciešamais dabasgāzes apjoms laika posmam no katra gada 1. oktobra līdz nākamā gada 1. maijam tiek uzglabāts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Vienlaikus likuma grozījumi paredz, ka gadījumā, ja gāzes publiskais tirgotājs, proti, AS "Latvijas gāze" to nespēs īstenot, tad šo pienākumu veiks otrs lielākais gāzes tirgotājs, proti, "Latvenergo".

Atbalstu arī guva priekšlikums likumprojektā ietvert normu, ka sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru atomelektrostacijas būvniecībai Latvijas teritorijā un tās pieslēgšanai sistēmas operatora tīklam, lai veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību.

Priekšlikumu aizliegt Latvijā ievest Krievijas gāzi izstrādāja deputāts Reinis Znotiņš (Konservatīvie). Viņš Saeimas sēdē uzsvēra, ka Latvija ik gadus Krievijai par gāzi maksā ap 400 miljoniem eiro, kas ir pielīdzināms apmēram 100 modernākajiem Krievijas tankiem. "Katrs no jums gada laikā Krievijas pusei atdod vienu tanku. Mēs jau ilgstoši sponsorējam Krieviju, tās agresiju, bet tas nav pieļaujams," uzsvēra Znotiņš, piebilstot, ka jā ir jāizbeidz enerģētiskā atkarība no Krievijas.

Opozīcijas deputāts Ralfs Nemiro (Neatkarīgie) pauda atbalstu priekšlikumam atteikties no Krievijas gāzes, vienlaikus viņš mudināja domāt par vietējo energoresursu izmantošanu – šķeldu un granulas, lai nodrošinātu pilnīgu neatkarību no citu valstu resursiem. "Ja nepirksim gāzi no Krievijas, mēs vienalga sponsorēsim kādas citas valsts budžetu," teica Nemiro.

Viņa ieskatā, Latvijai aktīvāk jānodrošina sevi ar atjaunojamiem energoresursiem - sauli, vēju, šķeldu, jo tos varam ražot paši, atstājot naudu tieši Latvijas ekonomikā.

Arī opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) pauda atbalstu idejai par atteikšanos no Krievijas gāzes, tomēr viņš aicināja valdību aktīvāk diskutēt ar Eiropas valstīm, lai arī tās atteiktos no Krievijas gāzes, jo pretējā gadījumā Latvijas lēmums situāciju nemainīs.

Valainis pievienojās iepriekš paustajam, ka Latvijā aktīvāk jādomā par vietējo resursu izmantošanu, kā piemēru minot kūdru. Opozīcijas deputāts Armands Krauze (ZZS) arī atzina, ka Latvijā kurināmā kūdra pietiktu ilgam laikam, tomēr šis resurss netiek izmantots.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) piebilda, ka Latvijai ir 230 miljoni rezerves kurināmās kūdras, no kurām 30 miljoni ir pieejami, bet problēma ir tā, ka AS "Latvenergo" ir "pilnībā iznīcinājis" infrastruktūru, tostarp sliedes, vagonus un visu pārējo nepieciešamo transportēšanai.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits pievienojās paustajam, ka kūdra ir liela dabas bagātība, kas netiek izmantota, turklāt šis resurss pietiktu vairāk nekā 80 gadiem. "Latvija oficiāli padziļinātā pētījumā savus kūdras resursus nav apzinājusi. Par mūsu kūdras resursiem vairāk zina nīderlandieši un vācieši, kas šeit iegūst kūdru," secināja deputāts.

Savukārt opozīcijas deputāts Aldis Gobzems (Neatkarīgie) rosināja domāt par jaunas hidroelektrostacijas (HES) būvniecību. "Tāpat kā Ulmanis uzbūvēja, tā arī Gobzems uzbūvēs HES," uzsvēra deputāts.

Tāpat Gobzems rosināja uzglabāt gāzi Dobeles gāzes krātuvē, tādējādi radot iespēju samazināt izmaksas Latvijas iedzīvotājiem.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 19. aprīlī konceptuāli vienojies sākot ar 2023. gadu atteikties no Krievijas gāzes piegādēm. Lai nodrošinātu nepieciešamos gāzes apjomus nākamajai apkures sezonai, Latvija plāno veidot gāzes drošības rezerves un patlaban notiek sarunas ar Igauniju un Somiju par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādēm no Paldisku LNG termināla.