Ilgāks pārbaudes laiks un viendzimuma pāra tiesības – plāno jaunu darba regulējumu

Likuma grozījumi tika izstrādāti, lai izpildītu valdības rīcības plānā ietverto uzdevumu veicināt ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, kā arī pilnveidot tiesisko regulējumu darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai, radīt priekšnoteikumus abu vecāku līdzvērtīgai iesaistei, rūpējoties par bērniem un citiem ģimenes locekļiem.

Tāpat grozījumi nepieciešami, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, kas būtībā paredz nodrošināt viendzimuma pāra tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Nepieciešams arī bija pārņemt Eiropas Savienības direktīvu par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem.

Likumā paredzēti grozījumi, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas direktīvā noteiktajam attiecībā uz atvaļinājuma ilgumu bērna tēvam, proti, tiek precizētas šobrīd noteiktās 10 kalendāra dienas uz 10 darba dienām. Vienlaikus, lai veicinātu aprūpes pienākumu par bērniem vienlīdzīgāku sadalījumu starp sievietēm un vīriešiem, kā arī, lai radītu apstākļus, kuros jau agri veidojas saikne starp tēvu un bērnu, likumprojektā paredzēts pagarināt laika posmu, kurā atvaļinājums ir izmantojams – no diviem mēnešiem uz sešiem.

Savukārt, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, Darba likums tiks papildināts ar regulējumu, kas nodrošinātu iespēju citai personai, kas nav bērna tēvs, izmantot desmit darba dienu ilgu atvaļinājumu. Norma paredz tādu pašu atvaļinājuma ilgumu un tiesības izmantošanas noteikumus kā tas tiek regulēts atvaļinājuma bērna tēvam gadījumā. Jaunais regulējums ari paredz, ka situācijā, ja bērna paternitāte nav atzīta, tad attiecīgais atvaļinājums, kura laikā persona iesaistītos bērna aprūpē, varētu tikt piešķirts citai personai, kuru noteiktu bērna māte.

Likuma izmaiņas arī paredz, ka bērna kopšanas atvaļinājuma daļa nevar būt īsāka par vienu nepārtrauktu kalendāra nedēļu. Tādējādi netiek pieļauta bērna kopšanas atvaļinājuma pārlieku sadrumstalotība. Tajā pašā laikā grozījumi likumā paredz papildināt regulējumu, nosakot, ka darbiniekam ir tiesības prasīt bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanu elastīgā veidā. Piemēram, darbiniekam varētu būt tiesība prasīt bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu katru otro nedēļu, kas varētu līdzināties nepilna darba laika noteikšanai.

Patlaban Darba likums paredz, ka pārbaudes termiņš nevar būt ilgāks kā trīs mēneši, savukārt Eiropas direktīva paredz, ka pārbaudes laiks nav ilgāks par sešiem mēnešiem. Ņemot vērā direktīvā paredzēto iespēju noteikt ilgāku pārbaudes laiku, likums tiks izteikts jaunā redakcijā, paredzot, ka vispārīgais pārbaudes laika maksimālais ilgums ir trīs mēneši, bet darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, var vienoties par pārbaudes laika noteikšanu, kas ilgāks par trīs mēnešiem, bet nepārsniedz sešus mēnešu.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šādas normas ietveršana, pirmkārt, nesamazina jau šobrīd spēkā esošajā regulējumā paredzēto darbinieku aizsardzību, tomēr vienlaikus sociālajiem partneriem tiek sniegta iespēja noteikt konkrētajam uzņēmumam vai nozarei piemērotāko risinājumu. Šādas normas ietveršana Darba likumā var veicināt kolektīvo sarunu vešanu un koplīgumu slēgšanu.

Vienlaikus likumā ir ietverts princips, kas paredz, ka gadījumā, ja tiek pagarināts vai no jauna noslēgts darba līgums par to pašu darbu, tad atkārtota pārbaude nav nosakāma.

Ar likuma grozījumiem iecerēts ieviest jaunu atvaļinājuma veidu, proti, aprūpētāja atvaļinājumu. Tas nozīmē, ka darba devējam būs pienākums piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, vai citu tuvu ģimenes locekli vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts.

Šādu atvaļinājumu varēs piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā, turklāt darbinieks šādu atvaļinājumu varēs izmantot pa daļām. Likumprojektā ietvertās tiesības īstenošanai nav paredzēts kāds īpašs kontroles mehānisms, tādēļ darba devējam šāds atvaļinājums būs jāpiešķir pamatojoties uz darbinieka iesnieguma pamata.

Patlaban Darba likumā vairākos pantos ir paredzēta iespēja ar darba koplīgumu pusēm atkāpties no likumā ietverto minimālo prasību piemērošanas. Tomēr likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka juridiskās noteiktības nodrošināšanai būtu lietderīgi papildināt likumu ar regulējumu, kas skaidri paredz iespēju darba devējiem ar darbinieku arodbiedrību vienoties koplīgumā par atkāpēm no likumā noteiktām minimālajām prasībām kādā noteiktā jautājumā, vienlaikus skaidri nosakot nosacījumus šādu atkāpju piemērošanai.

Uz šāda regulējuma nepieciešamību vairākkārt ir norādījuši sociālie partneri, kā uz vienu no kolektīvo sarunu vešanas un koplīgumu slēgšanas veicinošiem faktoriem. Likuma grozījumi paredz, ka, atkāpjoties kādā noteiktā jautājumā no likumā noteiktā minimālā standarta, puses varēs vienoties par līdzsvarotu risinājumu citā jautājumā.