Pašvaldību likuma grozījumos neparedzēs prasību uz skolotāju amatiem rīkot konkursu, ceturtdien, 28. aprīlī, Saeimas sēdē pauda par likumprojekta virzību atbildīgie deputāti.
Parlaments ceturtdien otrajā lasījumā skata apjomīgus grozījumus Pašvaldību likumā, kas tostarp nosaka, ka pašvaldības administrācijas darbiniekus būs jāizraugās atklātā konkursā.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) iepriekš aicināja Saeimas deputātus neatbalstīt konkrētos likuma grozījumus, jo regulējums attiektos arī uz visām vakancēm izglītības iestādēs.
LIZDA biedri vērsa uzmanību uz resursu trūkumu atklātu konkursu organizēšanai izglītības iestādēs, kā arī nelietderīgu esošo darbinieku darba laika patēriņu birokrātisku un formālu darbību izpildei.
Deputāte Inga Goldberga (Saskaņa) atzina, ka minētā likuma norma ir radījusi pārpratumus, tāpēc par likumprojekta virzību atbildīgā komisija uz trešo lasījumu normu precizēs, nosakot to, kādā veidā tiek izvēlēti un uz kādiem amatiem tiek rīkoti atklāti konkursi.
Arī deputāts Aldis Adamovičs (JV) atzina, ka uz trešo lasījumu likuma norma tiks izteikta citādākā redakcijā, jo patlaban no tās saprotams, ka uz jebkuru skolotāja amata vietu ir jārīko atklāts konkurss. Viņš piekrita, ka šāda procedūra būtu ļoti ilgstoša un grūta.
Adamovičs piebilda, ka likumā varētu ietvert Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, ka atklāti konkursi tiek rīkoti uz amatiem centrālajā administrācijā.
Jau vēstīts, ka šā gada aprīļa sākumā tika izveidota vakanču kartē skolām, kurā ir iespēja pievienot gan aktuālās, gan plānotās vakances.
Nepilna mēneša laikā vienotajā skolu vakanču kartē pievienotas 825 skolotāju vakances. Visvairāk skolām trūkst matemātikas, latviešu un angļu valodas pedagogu, portālu "Delfi" informēja kampaņas "Esi skolotājs" pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
