Saeimas opozīcijas deputāti vērsīsies Satversmes tiesā par ostu reformu

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis reformas saredz kā "sasteigtās un nepārdomātās", kā arī paredz, ka tās tikai graus ostu vērtību.

"Saeimā tik svarīgs jautājums kā ostu nākotne netika pienācīgi izdiskutēts un izvērtēts, balstoties uz konkrētiem ekonomiskiem aprēķiniem. Tā vietā pozīcijas deputāti izmantoja vien politiskus saukļus, un rezultātā radies nepieņemams precedents: turpmāk apdraudēta ir faktiski jebkuras pašvaldības teritoriālā un finansiālā autonomija Latvijā," uzskata Augulis.

Politiķu ieskatā, šis likums rada bažas, ka "tiek veidoti priekšnoteikumi virzīties uz ostu privatizāciju, kas ir pilnībā nepieļaujami un sabiedrības interesēm neatbilstoši".

Pēc Auguļa paustā, nopietns lokāls jautājums nevar tikt izspriests visas valsts līmenī. Līdz ar to, viņaprāt, ar rīdziniekiem un ventspilniekiem par ostu un arī pašvaldības tālākās attīstības jautājumiem bija jākonsultējas vietējā referendumā.

Saeimas deputātu pieteikumā Satversmes tiesai tiek apstrīdētas Likuma par ostām normas attiecībā uz ostas teritorijā esošo pašvaldības nekustamo īpašumu. Šā gada februārī Saeimā pieņemtajos Likuma par ostām grozījumos noteikts, ka attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija.

Tāpat paredzēts, ka valsts un pašvaldība ir tiesīgas tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Deputāti, kuri atbalsta vēršanos Satversmes tiesā, uzskata, ka šīs normas ierobežo pašvaldības tiesības rīkoties ar tās īpašumiem. Tas savukārt esot pretrunā ar no Satversmes 1. panta izrietošo pašvaldības principu, kas liedz valstij neierobežoti iejaukties vietējās varas realizācijā, proti, nevar pieņemt, ka valsts ir tiesīga likumā ietvert jebkuru regulējumu attiecībā uz vietējo varu.

Vienlaikus, šo deputātu ieskatā, nav notikušas atbilstošas konsultācijas ar pašvaldībām, uz kurām attiecas Likuma par ostām jaunais regulējums, tādējādi pārkāpjot Eiropas vietējo pašvaldību hartā iekļautos principus un labas likumdošanas principu.

Lemjot par Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu, viņuprāt, ir pārkāpts arī samērīguma princips, kas ir viens no svarīgākajiem demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem.

Tāpat deputāti norāda, ka, pieņemot grozījumus Likumā par ostām, Rīgas pilsētas pašvaldībai faktiski tiek atņemtas tiesības lemt 20% no Rīgas teritorijas, ieskaitot akvatoriju. Rīgas brīvostas 6348 hektāru teritorijā ir valsts, pašvaldības, kā arī privātu juridisku un fizisku personu nekustamie īpašumi. To vidū esot teritorijas, kuras neesot iespējams izmantot ostas funkciju veikšanai - trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, vēsturiskās būves Mangaļsalā un Daugavgrīvā, mazdārziņi un mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas.

Savukārt Ventspils brīvosta aizņem 2451,39 hektārus jeb 42,36% no Ventspils valstspilsētas pašvaldības teritorijas, un tajā ietilpst brīvostas, pašvaldības, valsts un juridisko un privātpersonu īpašumi, kā arī ielas un Ventas upe. Ostas teritorijā atrodas arī tādi Ventspils valstspilsētas pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi kā 25 dzīvojamās mājas, divas kapsētas, divas pirmsskolas izglītības iestādes, pilsētas meži, pilsētas parki, skvēri un ielas.

Saeimas deputāti pieteikumā Satversmes tiesai norāda, ka "Rīgas un Ventspils pašvaldībām netika dota iespēja pilnvērtīgi dalīties savās zināšanās un pieredzē, iesaistoties Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa izstrādē". Tas, viņuprāt, pārkāpj labas likumdošanas principu, turklāt normas par ostu reformu neesot pienācīgi pamatotas ar izskaidrojošiem pētījumiem un neatbilst tiesību sistēmā spēkā esošām tiesību normām.

Saeimas deputāti lūdz Satversmes tiesu atzīt Ostu likuma 4. panta trešās daļas 1. punktu, 4. panta devīto daļu, 7. panta pirmās prim daļu un pārejas noteikumu 16. punkta 1. un 2. apakšpunktu par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3. panta pirmajai daļai.

Kā vēstīts, Valsts prezidents Egils Levits 26. aprīlī izsludinājis grozījumus likumā par ostām, liecina informācija oficiālā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Saeima 10. februārī pēc vairāku stundu ilgām debatēm trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus "Likumā par ostām", kas paredz mainīt Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeli, savukārt mazajām ostām – izvēlēties savu pārvaldības formu.

Drīz pēc Saeimas lēmuma pēc ZZS Saeimas deputātu iniciatīvas tika savākti 36 parlamentāriešu paraksti, lai Valsts prezidentam pieprasītu apturēt Saeimā pieņemto grozījumu likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, kā to paredz Satversmes 72. pants.

No 10. marta līdz 8. aprīlim notika parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par prezidenta apturētā likuma grozījumu atcelšanu. Šim mērķim no budžeta tika novirzīti 800 000 eiro. Tiesa, parakstu vākšanā piedalījās 7290 jeb 0,47% vēlētāju, kas ir 4,71% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita.

Diskusijas par ostu pārvaldības modeļa maiņu sākās pēc tam, kad 2019. gada 9. decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC), balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas toreizējam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām – Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.

Reaģējot uz Ventspils brīvostas iekļaušanu sankciju sarakstā, Saeima grozīja likumus, lai Ventspils brīvostu un arī Rīgas brīvostu nodotu valsts pārziņā, bet 2021. gada 17. decembrī valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas rosinājumu dibināt jaunu kompāniju – "Ventas osta", kas nodrošinātu Ventspilī esošās ostas teritorijas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Saeimā atbalstītās likuma izmaiņas pamatā skar Rīgas un Ventspils ostu pārvaldību, savukārt Liepājas osta varēs strādāt tāpat kā līdz šim.