Ukrainas kara dēļ Krievijas interese par Latviju šogad pieaugs, prognozē VDD

Krievijas specdienestus interesēs gan Latvijas un tās Rietumu partneru atbildes pasākumi Krievijas izvērstajai militārajai agresijai Ukrainā – nostāja pret Krievijai piemērojamām sankcijām, militārās kapacitātes palielināšana NATO ārējā pierobežā, Rietumvalstu ilgtermiņa stratēģija Kremļa ārpolitisko ambīciju ierobežošanai un vienotība tās ieviešanā, sniegtais atbalsts Ukrainai, gan operacionālo plānu atjaunošana gadījumam, ja situācija eskalētu līdz plašākam militāram konfliktam.

Savukārt Baltkrievijas specdienesti kopš 2020. gadā notikušajām prezidenta vēlēšanām un tām sekojušajiem protestiem ir galvenais autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko varas pozīciju garants, tādēļ to darbība primāri bija vērsta uz baltkrievu opozīcijas kustību izpēti ārvalstīs.

VDD pārskatā norāda, ka Baltkrievijas specdienesti izrādīja interesi arī par Latvijas baltkrievu kopienas attieksmi pret politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem Baltkrievijā, kā arī Baltkrievijas pilsoņiem, kuri uz Latviju pārcēlušies, bēgot no autoritārā režīma represijām.

VDD rīcībā esošā informācija liecina, ka Baltkrievijas drošības struktūrām aizvadītajā gadā bija sava loma arī robežpārkāpēju grupu nonākšanā pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ar Baltkrieviju.

Dienests aizvadītajā gadā Baltkrievijas robežas pusē novēroja dažādu baltkrievu spēka struktūru un speciālo uzdevumu vienību virsniekus, kuri ne tikai nodrošināja trešo valstu pilsoņu "stumšanu" Latvijas robežas virzienā, bet arī veica operatīvo apstākļu un Latvijas reaģēšanas spēju izpēti.

2021. gadā VDD novēroja Ķīnas specdienestu aktivitāšu līmeņa mazināšanos attiecībā uz Latviju, kas gan lielā mērā skaidrojams ar Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestajiem ceļošanas un sabiedriskās dzīves ierobežojumiem.

VDD vērtējumā paredzamā nākotnē Ķīnas interese par Latviju atkārtoti pieaugs, it īpaši, ja padziļināsies Rietumu un Ķīnas Tautas Republikas domstarpības nozīmīgos jautājumos.

Gada pārskatā norādīts, ka arī aizvadītajā gadā nedraudzīgo valstu specdienesti centās iegūt izlūkziņas par nozarēm, kur VDD nodrošina pretizlūkošanas režīmu. To interesi saistīja kompromitējoša rakstura informācija, kas varētu būt izmantojama Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanai slepenajā sadarbībā vai propagandas kampaņu izvēršanai.

Atšķirībā no citām Latvijai nedraudzīgām valstīm, Krievijai šajā reģionā ir arī militāras ambīcijas, tādēļ pret Latviju sevišķi aktīvi darbojās Krievijas militārais izlūkdienests (GRU). To interesēja ne tikai Latvijas aizsardzības spējas, bet arī kritiskās infrastruktūras objekti, enerģētikas un tranzīta infrastruktūra, kā arī situācija uz valsts ārējās robežas.

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī 2021. gadā Krievijas specdienesti, sekojot līdzi aktualitātēm mūsu valstī, piemeklēja notikumus un jautājumus, kuriem ir propagandas potenciāls, vēsta VDD.

Jau vairākus gadus viena no Krievijas propagandas prioritātēm ir vēsturiskie notikumi un "korekta", Kremļa interesēm atbilstoša to interpretācija. VDD atzīmē, ka Krievijas Ārējā izlūkdienesta (SVR) vadītājs vienlaikus ir arī asociācijas "Krievijas vēstures biedrība" priekšsēdētājs, apliecinot kaimiņvalstī pastāvošo vēstures "pētniecības" un specdienestu sinerģiju.

Aizvadītajā gadā VDD redzeslokā nonākušie Latvijas valstspiederīgo vervēšanas gadījumi un mēģinājumi apliecināja, ka ārvalstu specdienesti Latvijas iedzīvotājus primāri vervē savas valsts teritorijā.

Vervēšanai parocīgākās tiem ir personas, kurām ir pamatots iemesls regulāri izceļot uz konkrēto valsti darba vai privātās darīšanās, gada pārskatā norāda VDD. Nemainīgi par potenciāli vērtīgākajiem informācijas avotiem ārvalstu specdienesti uzskata valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonas, kurām ir piekļuve klasificētai informācijai.

Par vervēšanas mērķiem tie labprāt izvēlas arī stratēģiski nozīmīgu nozaru vai uzņēmumu pārstāvjus, īpaši, ja tiem ir sadarbības partneri vai tuvinieki konkrētajā valstī.

Latvijas valstspiederīgo iesaistīšanai "sadarbībā" nereti tiek izmantoti draudi, šantāža un citas ietekmēšanas metodes, kas ir īpaši iedarbīgas gadījumos, kad personai saišu saraušana ar konkrēto valsti būtu finansiāli vai emocionāli smaga.

Vienlaikus VDD redzeslokā ir nonākuši gadījumi, kad personas piekrīt sadarbībai personisku motīvu, piemēram, avantūrisma vai nelojālas attieksmes pret Latviju, vadītas.

VDD rīcībā esošās informācijas analīze liecina, ka Covid-19 pandēmija un tās pārvarēšanai ieviestie ceļošanas ierobežojumi ārvalstu specdienestiem aizvadītajā gadā radīja izaicinājumus, tiem saskaroties ar nepieciešamību ar informācijas avotiem citās valstīs sazināties attālināti.

Attālinātā saziņa visbiežāk tika izmantota situācijās, kad nepieciešams iegūt viedokli par mērķa valstīs notiekošo, statistikas datus, ierobežotas pieejamības dokumentus vai citu aktuālu informāciju, kuras nodošana nevar gaidīt ceļošanai labvēlīgus apstākļus.

Krievijas specdienesti pēdējos gados ir pieķerti plašā aktivitāšu spektrā, sākot ar virkni atmaskotu Krievijas spiegu NATO valstīs, beidzot ar publiskajā telpā plašu rezonansi guvušiem atentātu un apvērsumu mēģinājumiem.

Rietumvalstis uz šādiem incidentiem visbiežāk reaģējušas, izraidot no valsts identificētos diplomātu piesegā strādājošos Krievijas izlūkus.

Ņemot vērā minētos apstākļus, Krievijas specdienesti arvien vairāk koncentrējas uz ārvalstnieku vervēšanu savas valsts teritorijā, izmantojot dažādus netradicionālus piesegus, piemēram, uzdodoties par uzņēmumu pārstāvjiem, žurnālistiem, zinātniekiem, universitāšu mācībspēkiem, vēsturisko un militāri memoriālo nodibinājumu locekļiem. Tāpat tie attīsta savas tehniskās izlūkošanas spējas, tostarp kibervidē.

VDD Latvijas iedzīvotājiem rekomendē būt piesardzīgiem, nonākot saskarē ar nedraudzīgo ārvalstu valsts un pašvaldību iestādēm, valsts uzņēmumiem un augstākās izglītības iestādēm, pētnieciskiem institūtiem un augsto tehnoloģiju sektoru.

Vairākām Latvijai nedraudzīgām valstīm – sevišķi Krievijai un Baltkrievijai – ir raksturīgi izmantot tā dēvētos "piekomandētos virsniekus" jeb specdienestu virsniekus, kuri darbojas minēto institūciju piesegā.