Civilo savienību varēs slēgt viena dzimuma pāri – vienojas Saeimas komisija

Kopumā uz otro lasījumu bija iesniegti 83 priekšlikumi likuma grozījumiem. Daļu priekšlikumu komisija izskatīja šo otrdien, bet likumprojekta izskatīšanu turpināja piektdien.

Civilās savienības likumprojektu otrajā lasījumā atbalstīja pieci deputāti, trīs balsoja pret, bet četri parlamentārieši balsojumā nepiedalījās. Saeimā likumprojekts varētu tikt skatīts nākamā parlamenta sēdē.

Piektdien plašas diskusijas izvērsās par atsevišķu deputātu priekšlikumu no likumprojekta izslēgt tiesības viena dzimuma pāriem slēgt civilo savienību. Deputāts Māris Možvillo (Neatkarīgie) piedāvāja likumprojektu papildināt ar liegumu slēgt civilo savienību radiniekiem taisnā līnijā, viena dzimuma personām, kā arī laulībā esošām personām.

Līdzīgu priekšlikumu bija iesniedzis deputāts Jānis Iesalnieks (NA), kurš likumprojektu nodēvēja par antikonstitucionālu. Deputāta rakstiski paustajā pamatojumā teikts, ka ar Civilās savienības likumu tiek radīts laulībai ļoti līdzīgs tiesību institūts. Viņš rosināja novērst bažas, ka likums ir izstrādāts, lai apietu Satversmes 110. pantā noteikto, ka laulību var slēgt tikai vīrieša un sievietes starpā, šādu ierobežojumu paredzot arī Civilās savienības likumā.

"Civillikuma 35. pants nosaka, ka ir "aizliegta laulība starp viena dzimuma personām", tāpēc priekšlikumā piedāvāts Civilās savienības likuma 7. pantā uzskaitītos apstākļus, kas izslēdz civilās savienības noslēgšanu, papildināt ar analoģisku ierobežojumu, nosakot, ka civilo savienību aizliegts noslēgt personām, kuras ir viena dzimuma," pamatoja Iesalnieks.

Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvji gan norādīja, ka Civilās savienības likumprojekta viens no mērķiem ir radīt regulējumu viena dzimuma pāru tiesiskajai aizsardzībai, kā to savā spriedumā rosinājusi Satversmes tiesa (ST)

Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko vaicāja TM pārstāvēm, kur tieši ST savā spriedumā norāda uz pienākumu likumdevējam noteikt regulējumu viena dzimuma pāru attiecībām. "Aicinu izbeigt maldināt komisijas deputātus un sabiedrību," uzsvēra Stepaņenko.

TM eksperte Dagnija Palčevska norādīja uz ST sprieduma 12. punkta 3. apakšpunktu, kurā noteikts, ka, atbilstoši Satversmes 110. pantam, likumdevējam ir pienākums nodrošināt juridisku aizsardzību tostarp viendzimuma pāriem. Ministrijas pārstāve atzina, ka šis gan neizriet no ST sprieduma rezultatīvās daļas, tomēr "no sprieduma izriet uzdevums likumdevējam".

Iesalnieks piebilda, ka likumdevējam ir jāpilda tas, kas ir minēts ST rezultatīvajā daļā, bet pārējās sprieduma sadaļās publicēto var neņemt vērā.

Deputāte Inese Lībiņa-Egnere (JV) attālinātās komisijas sēdes iekšējā sarakstē vietnē "zoom" aicināja kolēģus iepazīties ar Satversmes tiesas likumu, kura 32.panta otrajā daļā teikts: "ST spriedums ir galīgs. Tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī. ST spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām".

TM parlamentārā sekretāre Ilona Kronberga piebilda, ka TM neinterpretē ST lēmumus, bet gan nāca klajā ar savu priekšlikumu – Civilās savienības likumprojektu – jo citu priekšlikumu nebija. Viņa aicināja komisijā nediskutēt par jautājumiem, kas jau konceptuāli atbalstīti pirmajā lasījumā, tā vietā mudinot deputātus debatēt par aktuālajiem iesniegtajiem priekšlikumiem.

Vēlāk komisijas sēdei pieslēdzās deputāti Ēriks Pucens un Kaspars Ģirģens, kuri arī rosināja liegt viena dzimuma pāriem slēgt civilo savienību. Komisijas vadītājs Jānis Butāns (Konservatīvie) paskaidroja, ka par minētajiem priekšlikumiem deputāti jau debatēja iepriekš, un aicināja abus parlamentāriešus vēlāk iepazīties ar argumentiem, kāpēc līdzīgi priekšlikumi tika noraidīti.

Ģirģens tomēr uzsvēra, ka Satversmē ir definēts, kas ir ģimenes vērtības, bet ar Civilās savienības likumprojektu "notiek virzība uz viena dzimuma pāru attiecībām". Viņa ieskatā, šāds likums ir jānodod tautas nobalsošanai. Ģirģens uzsvēra, ka gadījumā, ja Saeima šo likumu pieņems, viņa pārstāvētais politiskais spēks ir gatavs savākt nepieciešamos 33 deputātu paraktus, lai apturētu likumprojekta izsludināšanu.

Komisija noraidīja minēto priekšlikumus no likumprojekta izslēgt iespēju viena dzimuma pāriem reģistrēt civilo savienību.

Piektdien komisija atbalstīja ietvert likumā normu, ka citas valsts pilsonis ar uzturēšanās tiesībām Latvijā varēs noslēgt civilo savienību ar Latvijas pilsoni vai citas valsts pilsoni, kuram ir uzturēšanās atļauja Latvijā.

Vienlaikus deputāti diskutēja par "Attīstībai/Par" frakcijas priekšlikumu ietvert likumā pantu par ārvalstīs noslēgtas civilās savienības spēkā esamību. Politiskais spēks rosināja noteikt, ka gadījumā, ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis ārpus valsts noslēdz civilo savienību vai līdzīga rakstura attiecību reģistrēšanas aktu, tad šī savienība ir spēkā Latvijā.

Deputāte Inese Voika (AP) paskaidroja, ka šī norma ir nepieciešama, jo vairāki Latvijas pilsoņi ir noslēguši civilo savienību citā valstī, tāpēc nebūtu pieļaujams, ka, pieņemto Civilās savienības likumu, šim personām attiecības būtu jāreģistrē atkārtoti.

Minēto priekšlikumu atbalstīja arī Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāve Kristīne Līce, piebilstot, ka citā valstī reģistrēta savienība būtu atzīstama Latvijā spēkā esošā Civilās savienības likuma ietvarā.

Iesalnieks pauda bažas, ka šāds regulējums radītu administratīvas problēmas, ņemot vērā, ka civilās savienības regulējums dažādās valstīs atšķiras.

TM parlamentārā sekretāre atzina, ka priekšlikums iezīmē svarīgu jautājumu, kas būtu risināms, tomēr arī viņa pauda bažas, ka civilā savienība dažādās valstīs tiek regulēta atšķirīgi. Kronberga pauda atbalstu ĀM paustajam formulējumam. Savukārt TM eksperte Dagnija Palčevska atzina, ka minētās normas redakciju ir iespējams precizēt uz likuma izskatīšanu trešajā lasījumā.

Lai arī komisija minēto priekšlikumu neatbalstīja, tomēr par to gaidāmas diskusijas Saeimā.

Komisijas atbalstīja TM priekšlikumu, ka Civilās savienības likums stājas spēkā 2023. gada 1. februārī. Ministrijā šādu termiņu pamatoja ar faktu, ka ir nepieciešams veikt grozījumus arī virknē citu tiesību aktu, piemēram, Notariāta likumā, Fizisko personu reģistra likumā, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā un Civilprocesa likumā, kā arī attiecīgos Ministru kabineta noteikumos.

2020. gadā Satversmes tiesa spriedumā par neatbilstošu valsts pamatlikumam atzina Darba likuma normu, kas neparedz aizsardzību un atbalstu viendzimuma pāriem saistībā ar bērna piedzimšanu tādā apmērā, kā tas likumā noteikts bērna tēvam.

Lai noteiktu ģimenes attiecību tiesisko regulējumu un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus ar atbilstošu formu un saturu, likumdevējam nepieciešams veikt padziļinātu un kompleksu izpēti, teikts spriedumā.

Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, Tieslietu ministrija (TM) izstrādāja Civilās savienības likumprojektu. Ar kuru paredz nodrošināt, ka civilajās savienībās sastāvošas personas kļūst valstij "redzamas" un tām ir likumā nodrošināts minimālais nepieciešamais tiesiskais regulējums.

Likumprojekts paredz civilās savienības noslēgšanas un izbeigšanas procesu, kā arī civilās savienības pušu savstarpējās attiecības.

Likumprojekts nosaka, ka civilo savienību var noslēgt divas fiziskas pilngadīgas personas notariālā akta formā, personīgi klātesot pie notāra. Civilo savienību aizliegts noslēgt personām, kuras sastāv laulībā; ir noslēgušas civilo savienību ar citu personu, un tā ir spēkā; ir radinieki taisnā līnijā, brāļiem un māsām un pusbrāļiem un pusmāsām; adoptētājiem ar adoptētajiem. Civilo savienību noslēdz bez termiņa.

Tāpat likumprojektā atrunāta civilās savienības izbeigšanās, proti, ar vienas puses nāvi; ja puses stājas savstarpējā laulībā; pusēm vienojoties pie notāra; ar tiesas spriedumu (ja viena no pusēm nevēlas savienību izbeigt). Izbeidzot civilo savienību, ir jāizlemj vai pusēm jāvienojas par kopīgās mantas sadali; kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesību izmantošanu un uzturlīdzekļiem.

TM piedāvātais likumprojekts arī paredz, ka civilā savienība uzliek pusēm pienākumu gādāt un atbalstīt vienai otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem. Kopīgas mājsaimniecības ietvaros pusēm ir vienādas tiesības. Katrai pusei ir tiesības patstāvīgi rīkoties ar savu mantu nāves gadījumam, taisot testamentu, kā arī noslēgt mantojuma līgumu.

Likumprojektā ietvertās civilās savienības pušu mantiskās tiesības un pienākumi paredz, ka katra puse patur mantu, kas tai piederējusi pirms civilās savienības noslēgšanas, un mantu, ko iegūst savienības laikā kā atsevišķu mantu. Regulējuma projekts arī paredz, ka viss, ko puses savienības laikā iegūst kopīgi vai viena no tām, bet ar abu pušu līdzekļiem vai otras puses darbības palīdzību, ir abu pušu kopīga manta.

No piedāvātā regulējuma izriet, ka civilā savienībā puses kopīgo mantu pārvalda un ar to rīkojas kopīgi, rīcībai ar kopīgo mantu nepieciešama otras puses piekrišana. Par saistībām, ko puses noslēgušas kopīgi, tās atbild ar kopīgo mantu un katra ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek. Vienas puses manta neatbild par otras puses saistībām. Pušu mantiskās attiecības izbeidzas ar civilās savienības izbeigšanos.

Lai Civilās savienības likums varētu atbilstoši funkcionēt, būtu nepieciešams izdarīt grozījumus virknē likumu un Ministru kabineta noteikumu, tostarp Notariāta likumā, Fizisko personu reģistra likumā, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, Civilprocesa likumā u.c.

Vienlaikus TM atzīst, ka likumprojektā nav iekļauti personisko un mantisko attiecību jautājumi, piemēram; pušu mantas šķirtība, pušu likumiskā mantošana; ārvalstīs reģistrētu dažādu dzimumu partnerattiecību un viena dzimuma personu dažādu savienību veidu atzīšana; katras puses atsevišķo bērnu aizgādība, uzturlīdzekļi, saskarsme, bērnu adopcija; pušu uzvārds pēc savienības noslēgšanas.

TM ieskatā, ar Civilās savienības likuma pieņemšanu tiktu izpildīts pirmais no Satversmes tiesas dotajiem uzdevumiem – noregulēt ārpus laulības dzīvojošo personu personiskās un mantiskās attiecības.

Jau ziņots, ka Saeimā par likumprojektu notikušas asas debates. Pret to iebilduši arī Latvijas kristīgo baznīcu vadītāji.

Satversmes tiesa 2020. gada novembrī par neatbilstošu Satversmei atzina Darba likuma normu, kas neparedz bērna bioloģiskās mātes partneres, kas ir bērna bioloģiskās mātes un jaundzimušā bērna ģimenes locekle, tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.

Saeima Civilās savienības likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 31. martā. Toreiz likumprojektu atbalstīja 41 deputāts, to neatbalstīja septiņi deputāti, bet divi balsojumā atturējās.