'Vairis Godmanis', 'Viktors Domburs', hibrīduzbrukums – VDD publisko Krievijas ietekmes metodes

Jau ierastajām Krievijas aktivitātēm pievienojās Baltkrievija, demonstrējot gatavību rīkoties agresīvi un uzbrūkoši, klaji manipulēt ar sabiedrisko domu, kā arī veidot savu realitāti par notikumiem pasaulē un to izplatīt patēriņam informatīvajā telpā.

Aizvadītajā gadā Latvija, Lietuva un Polija saskārās ar iepriekš nepieredzētu hibrīduzbrukumu no Baltkrievijas teritorijas.

Vairāki tūkstoši trešo valstu pilsoņu – dominējošā skaitā Irākas pilsoņi, kuriem netika identificēts dzīvības apdraudējums mītnes valstī, bet kuriem bija vēlme ieceļot Eiropā labākas dzīves meklējumos, ar Baltkrievijas iestāžu atbalstu centās nelikumīgi šķērsot Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu.

Līdz šim nepieredzētas Krievijas un Baltkrievijas informatīvās agresivitātes apstākļos Latvijas informatīvās telpas aktīvākie dalībnieki ne vienmēr spēja atbilstoši reaģēt uz reģionā pieaugošās spriedzes radītajām izmaiņām.

Tas atstāja negatīvu ietekmi arī uz Latvijas nacionālo drošību, norāda VDD.

Vienlaikus līdzās Latvijai nedraudzīgu ārvalstu propagandas radītajam apdraudējumam arī pērn Latvijas informatīvās telpas drošību negatīvi ietekmēja dažādu sazvērestības teoriju un viltus ziņu izplatītāju izpausmes, kā arī uz agresiju un vardarbību aicinoši komentāri sociālās tīklošanās platformās un interneta ziņu vietņu komentāru sadaļās.

Ilgtermiņā šādas tendences var radīt apdraudējumus sabiedriskajai kārtībai un drošībai, tajā skaitā veicinot atsevišķu personu radikalizēšanos.

VDD atzīmē, ka aizvadītajā gadā Krievija papildināja savu Nacionālās drošības stratēģiju ar informatīvo drošību nosakot kā vienu no nacionālo interešu pamatelementiem.

Tajā arī uzsvērta nepieciešamība aizsargāt Krievijas informatīvo telpu, attīstot "informatīvās konfrontācijas līdzekļus", tādējādi, Nacionālās drošības stratēģijā paziņojot par informatīvās ietekmes draudiem no "ārvalstīm", Krievija gatavojas pilnveidot savu informatīvās ietekmes pasākumu arsenālu, kas jau ilgstoši ir vērsts arī pret Latvijas nacionālo drošību.

Neskatoties uz izvirzītajām ambīcijām, VDD rīcībā esošās informācijas analīze neliecina par būtiskām izmaiņām Krievijas informatīvās ietekmes subjektos vai to izmantotajās darbības metodēs. Arī 2021. gadā Krievijas informatīvās ietekmes pasākumus nemainīgi raksturoja izteikta centralizācija.

Tajā vadošā loma bija atvēlēta Krievijas prezidenta administrācijai, kas precīzi noteica dienaskārtību un izplatāmos vēstījumus Krievijas valsts iestāžu vai Kremlim lojālo uzņēmēju kontrolē esošajiem "medijiem".

Šo mediju primārais uzdevums bija masveidīgi nodarboties ar Krievijas valsts sabiedriskajām attiecībām – propagandēt Kremļa pasaules redzējumam atbilstošas interpretācijas par norisēm Latvijā un citviet pasaulē.

Kremļa propagandas vēstījumi tika izplatīti dažādām auditorijām, izmantojot pēc iespējas plašāku pieejamo informācijas ieguves kanālu klāstu. Krievijas informatīvās ietekmes aktivitātēm arī aizvadītajā gadā kā atklātā, tā slēptā veidā atbalstu sniedza gan Krievijas pamatstraumes masu informācijas līdzekļi, kā televīzijas kanāli un radio stacijas, kas brīvi bija pieejami arī Latvijā, gan citi ar Krieviju saistītie informatīvie resursi – "ziņu" interneta vietnes, par "viedokļa līderiem" un "ekspertiem" dēvētu, Kremlim lojālu personu uzturēti blogi u.tml. Savukārt "ziņu" un vēstījumu pavairošanai primāri kalpoja sociālās tīklošanās un tiešās saziņas platformas.

Nemainīgi Kremļa agresīvās ārpolitikas propagandā nozīmīgākā loma bija atvēlēta Krievijas valsts iestādēm un Kremlim lojālām personām piederošajiem televīzijas kanāliem. Pārskata periodā tie bija televīzijas kanāli "Rossiya RTR", "NTV", "REN TV", "Pyatiy kanal", "Zvezda" un citi.

Lai arī to retranslācija Latvijā ir apturēta, to pieejamību veicināja "nelegālo" kabeļoperatoru pakalpojumu sniedzēju aktivitātes.

VDD vērtējumā tieši audiovizuālajam saturam, īpaši – pasniegtam televīzijas formātā, ir visaugstākais potenciāls ietekmēt sabiedrisko domu un atsevišķu personu uzskatus par procesiem un notikumiem.

Šā iemesla dēļ Krievija vairāku gadu garumā ir izmantojusi tai pieejamo audiovizuālā satura veidotāju resursu, lai Kremlim vēlamo interpretāciju par vēsturi un aktuāli notiekošo pasaulē pasniegtu gan caur ziņām un informatīviem raidījumiem, gan vieglā formā – caur izklaidi.

Dienesta rīcībā esošās informācijas analīze diemžēl apliecina, ka šie Krievijas vēstījumi ir sasnieguši auditoriju Latvijā un atsevišķās sabiedrības grupās, kas nekritiski patērē Kremļa propagandu, radījuši izkropļotu ainu par apkārt notiekošo.

Īstenojot pasākumus informatīvās telpas aizsardzībai, VDD pērn turpināja izmeklēt iespējamos ES noteikto sankciju pārkāpšanas gadījumus Latvijā, kad ar resursiem nodrošināti sankcijām pakļautie Krievijas mediju magnāti.

Gada noslēgumā dienests nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret 14 personām par sadarbošanos ar ES sankcijām pakļautā Dmitrija Kiseļova pārraudzībā esošajiem Krievijas informācijas aģentūras "Rossiya Segdonya" finansētajiem informācijas resursiem "Sputnik" un "Baltnews".

VDD vērtējumā šie specifiski pret Latviju vērstie informācijas resursi Kremlim ir nozīmīgs instruments, un arī aizvadītajā gadā to satura veidotāji mērķtiecīgi centās iegūt pozīcijas Latvijas mediju vidē.

Dienesta redzeslokā nonāca arī atsevišķi citi vietējie prokremliskie aktīvisti, kuri sniedza korespondentu pakalpojumus Krievijas propagandas mērķiem izmantotiem televīzijas kanāliem. Covid-19 pandēmijas apstākļos šo personu atbalsts Kremlim bija nozīmīgs galvenokārt saistībā ar noteiktajiem ceļošanas ierobežojumiem. Šīs personas sniedza atbalstu sižetu veidošanā par notikumiem Latvijā, kas vēlāk tika demonstrēti gan kā ziņu raidījumi, gan izmantoti plašākās Kremļa propagandas kampaņās, nomelnojot un diskreditējot Latvijas valsti.

Kremļa propagandas mērķiem 2021. gadā par nozīmīgu resursu kļuva arī Baltkrievijas neleģitīmā līdera Aleksandra Lukašenko kontrolē esošie televīzijas kanāli un citi Baltkrievijas režīmam pietuvinātie informācijas resursi.

Baltkrievijas varas iestāžu koordinētā, mākslīgi veidotā migrācijas plūsma kalpoja par parocīgu instrumentu arī Krievijas mērķu sasniegšanai, diskreditējot Latviju, Poliju un Lietuvu par tās centieniem aizsargāt savas nacionālās drošības intereses.

ES pastiprinot sankcijas pret Baltkrieviju, arī Lukašenko kontrolētie "mediju" uzņēmumi ir uzskatāmi par sankcijām pakļautiem, līdz ar to nav pieļaujams tiem nodot finanšu vai citus materiālus resursus.

Tiešu un netiešu atbalstu Krievijas informatīvās ietekmes centieniem pērn nodrošināja arī virkne Latvijā strādājošo krievu valodas mediju un cita veida informācijas resursu, kuri savā saturā iekļāva Kremļa interesēm atbilstošus vēstījumus par norisēm Latvijā un citviet pasaulē, kā arī sniedza atbalstu Krievijas diplomātiskās misijas publiskajām aktivitātēm.

VDD identificētais liecina, ka tādas Latvijas krievu valodas interneta ziņu vietnes kā "bb.lv" un "press.lv" regulāri par informācijas avotiem izmantoja Krievijas resursus, nekritiski pārpublicējot Kremļa propagandu un veicinot Krievijas iekšpolitiskajiem mērķiem veidotas informācijas nodošanu patēriņam arī šo resursu auditorijai Latvijā.

Turklāt šādas publikācijas mērķtiecīgi un sistemātiski tika izplatītas arī sociālās tīklošanas platformās, lai palielinātu sasniedzamību Latvijas iedzīvotāju vidū. Klaji dezinformācijas gadījumi tika identificēti arī Latvijā izdotajos krievu valodas laikrakstos. Uzskatāms piemērs bija Krievijas laikraksts "Express Gazeta", kuras saturā tika ietverti vēstījumi par Latvijā it kā valdošo rusofobiju un etnokrātiju.

VDD analīze tāpat liecina, ka Kremļa propagandas aktivitātēs savu ieguldījumu turpināja sniegt Krievijas diplomātiskais korpuss Latvijā, īpaši – veidojot Krievijas interesēm atbilstošu redzējumu par vēsturi.

Piemēram, Krievijas diplomāti Latvijā izmantoja informatīvās ietekmes instrumentus, lai izplatītu Krievijas interesēm atbilstošas versijas par notikumiem Otrajā pasaules karā. Šim mērķim regulāri tika lietota sociālās tīklošanās platforma "Facebook".

Savukārt vietējie krievu valodas informācijas resursu satura veidotāji tika pieaicināti "ziņošanai" par dažādiem Krievijas vēstures politikai nozīmīgiem notikumiem, piemēram, tā dēvēto Ķīšezera "forsēšanu", dažādu padomju pieminekļu atjaunošanu un militārās arheoloģijas aktīvistu darbu, atainojot to atbilstoši Krievijas vēstures politikas mērķiem un propagandas uzdevumiem.

Ar katru gadu arvien nozīmīgāka vieta Krievijas informatīvās ietekmes centienos tiek atvēlēta sociālās tīklošanās un video koplietošanas platformām, kā arī tiešās saziņas aplikācijām. Pārskata periodā palielinājās lietotnes "Telegram" nozīme Krievijas dezinformācijas izplatīšanā.

VDD identificēja vairākus gadījumus, kad šajā lietotnē izveidotajās un uzturētajās grupās mērķtiecīgi un sistemātiski tika izplatīti Krievijas propagandas vēstījumi un klaja dezinformācija.

Īpaša vieta Krievijas propagandas mašinērijā tika atvēlēta dažādām mazpazīstamām interneta vietnēm. Šie resursi 2021. gadā bija pateicīga vieta mērķētas dezinformācijas un melu izplatīšanai par Latvijas valsts iestādēm vai Latvijas amatpersonām, kuru lēmumi un īstenotā politika neatbilda Kremļa pasaules redzējumam.

VDD raksta, ka šādam mērķim, piemēram, kalpojusi angļu valodas interneta vietne "balticword.com", kuras satura veidotāji slēpjas aiz pseidonīmiem, piemēram, "Vairis Godmanis" un "Viktors Domburs", un kas sistemātiski izplata Latviju un NATO sabiedrotās valstis diskreditējošu informāciju.

Kā liecina VDD veiktā analīze, aizvadītajā gadā Krievijas informatīvās ietekmes centienu arhitektūrā līdzās pret Latvijas iedzīvotājiem vērstajām masveidīgajām propagandas aktivitātēm īpaša loma bija atvēlēta informācijas operācijām.

Par informācijas operāciju organizēšanu un īstenošanu bija atbildīgas ar Krievijas specdienestiem saistītas personas. VDD vērtējumā atšķirībā no Kremļa propagandas aktivitātēm, kuru primārais mērķis bija uzturēt Krievijas ģeopolitiskajām interesēm atbilstošu vēstījumu nemitīgu un masveidīgu klātbūtni Latvijas informatīvajā telpā, Krievijas informācijas operācijas galvenokārt bija vērstas pret konkrētām personām vai organizācijām, kuru aktivitātes neatbilda Kremļa pasaules redzējumam.

Krievijas informācijas operāciju uzdevums bija mērķa diskreditēšana, kas tika izvērsta, izmantojot dezinformāciju, melus un sazvērestības teorijas.

Informācijas operāciju realizēšanai tika izmantotas specifiskas interneta vietnes vai sociālās tīklošanās platformas. Tajās tika "iedēstīta" dezinformācija, kuru tālāk savā saturā lietoja Kremļa informatīvās ietekmes centienos tradicionāli izmantotie informācijas resursi.

Krievijas informācijas operāciju plānotājiem un realizētājiem lieti noder sociālās tīklošanās platformu piedāvātās informācijas izplatīšanas metodes, kas ļauj nodot sabiedriskajam patēriņam un izplatīšanai klaju dezinformāciju un melus.

2021. gadā VDD identificēja gadījumu, kad savulaik no Latvijas izraidītais Krievijas "diplomāts" Dmitrijs Jermolajevs sociālās tīklošanās platformā "Facebook" publicēja dezinformāciju, kas vēlāk tika "atražota" Krievijas informatīvās ietekmes centienos izmantotajos informācijas resursos.

Tāpat Krievijas informācijas operācijās tika izmantota arī Krievijas tautiešu politikas aktīvistu viedokļu apmaiņas vietne "imhoclub.lv", kur, piemēram, 2021. gada maijā, nolūkā diskreditēt Latviju tika izplatīta dezinformācija par norisēm Rīgā saistībā ar Baltkrievijas karoga noņemšanu pasaules čempionāta hokejā laikā.

Krievijas informatīvās ietekmes pasākumu kopumu arī 2021. gadā veidoja gan aktivitātes, kas bija tieši vērstas pret Latvijas sabiedrību, galvenokārt krievu valodas mediju patērētājiem, gan aktivitātes, kas primāri bija mērķētas auditorijai Krievijā, bet kuru rezultātā izplatītie vēstījumi nonāca arī Latvijas informatīvajā telpā.

VDD analīze liecina par vairākiem Kremlim pērn būtiskiem tematiskajiem blokiem, kuru aprakstīšanai un izplatīšanai tika izmantoti visi Krievijai pieejamie informācijas resursi.

Pirmkārt, atbilstoši Kremļa pasaules redzējumam pašreizējā starptautiskā sistēma ir netaisna un neleģitīma, tā iemieso Rietumu uzspiestu kārtību. Krievijas valsts iestāžu un amatpersonu publiskie paziņojumi tika konstruēti ar mērķi veidot priekšstatu par Krieviju kā pasaules lielvaru, kurai ir tiesības izvirzīt teritoriālas pretenzijas pret savām kaimiņvalstīm, tās pārveidot par savu ietekmes zonu vai buferzonu, kas atrastos Kremļa kontrolē.

Tādējādi Krievijas propagandas kampaņās un informācijas operācijās tika konstruēta versija par to, ka Krieviju šķietami nemitīgi apdraud "ārējais ienaidnieks" – agresīvā NATO.

Šādas saturiskās konstrukcijas primārais mērķis bija konsolidēt Krievijas sabiedrību, veidot lojalitāti Kremlim un attaisnot Krievijas militārās kampaņas citās valstīs, tostarp Ukrainā.

Treškārt, Kremļa pasaules redzējumā būtisku sastāvdaļu veido interpretācijas par "krievu zemju" apvienošanu un vēršanos pret krievu tiesību pārkāpumiem citās valstīs.

Šīs interpretācijas pamatošanai Krievijas agresīvās ārpolitikas propagandas mērķiem izmantotie informācijas resursi izplatīja vēstījumus par krievu tiesību it kā apspiešanu Baltijas valstīs, kā arī vēršanos pret krievu valodu, kultūru un tradīcijām.

Šie izdomātie vēstījumi savukārt tika izmantoti kā "pierādījumi", lai Kremlis attaisnotu iejaukšanos to valstu iekšējās lietās, ko tas uzskata par savu ietekmes zonu. Ceturtkārt, Kremļa pasaules redzējuma stiprināšanā aizvien nozīmīgāka vieta tiek atvēlēta vēstījumiem un interpretācijām, kas sekmē Krievijas vēstures politikas mērķu realizēšanu.

VDD analīze liecina, ka aizvadītajā gadā ar pieaugošu intensitāti tika izplatīti vēstījumi, kuru mērķis bija veidot versiju par Latviju kā valsti, kurā it kā atdzimst fašisms, tiek attaisnoti nacistiskā režīma noziedznieki un norisinās mērķtiecīgi pasākumi vēstures pārrakstīšanai un PSRS "sasniegumu" nomelnošanai.

VDD kā piekto principu min to, ka Kremļa pasaules redzējumā neiztiek bez vēstījumiem, kuru mērķis ir konstruēt versiju par "labo Krieviju", kas ir vērsta uz miera, stabilitātes un drošības garantēšanu, ar kuru sadarbojoties valstis var piedzīvot strauju ekonomisko izaugsmi un kas arī vēsturiski ir devusi neatsveramu ieguldījumu pasaules ekonomiskajā, zinātniskajā un akadēmiskajā potenciālā.

Aizvadītajā gadā šādi vēstījumi mērķtiecīgi tika salāgoti ar saturiskajām konstrukcijām, kas vērstas uz to, lai Latvijas informatīvajā telpā nostiprinātu interpretācijas par to, ka pēc PSRS sabrukuma Latvija ir piedzīvojusi labklājības kritumu, ka iestāšanās ES un NATO nav nodrošinājusi iedzīvotāju gaidīto izaugsmi un galu galā Latvija ir kļuvusi par neizdevušos un nelaimīgu valsti.

Tāpat, kā liecina VDD fiksētie dati, aizvadītajā gadā sociālās tīklošanās platformās izplatītās dezinformācijas un sazvērestības teoriju apmērs atstāja negatīvu ietekmi uz demokrātijas pamatā esošajām dažādu iedzīvotāju grupu publiskajām diskusijām par politiskajām, sabiedriskajām un ekonomiskajām norisēm.

VDD identificēja vairākus gadījumus, kad sabiedrības locekļu diskusijas par dažādiem aktuāliem notikumiem, tajā skaitā valstī noteiktajiem sabiedriskās dzīves ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai, sistemātiski tika piepildītas ar agresīviem un uz vardarbību vērstiem ierakstiem, kuru mērķis bija vairot protesta un neapmierinātības sentimentu sabiedrībā.

Tāpat tika fiksēti vairāki komentāri, kuru publicētāji aicināja piedalīties vai organizēt protesta akcijas pret valstī noteiktajiem Covid-19 ierobežojumiem, tajā skaitā aicinot uz vardarbīgiem protestiem un masu nekārtībām. Tika identificēti gadījumi, kad komentētāji draudēja vai aicināja uz vardarbības izmantošanu pret Valsts policiju, mediķiem, žurnālistiem.

Konstatējot interneta vidē paustus draudus nodarīt kaitējumu, tajā skaitā izmantot vardarbību, vairākos gadījumos VDD veica situācijas apzināšanu un potenciālā apdraudējuma novēršanu.

Kopš 2020. gada nogales, kad strauji pieauga agresīvu komentāru daudzums, VDD ir pārbaudījis vairākus tūkstošus dažādās interneta platformās publicētu komentāru, veicot pārrunas un izsakot brīdinājumu vairākiem simtiem personu.

VDD atgādina, ka par vardarbību un draudiem izmantot vardarbību Latvijā ir paredzēta kriminālatbildība.