Kamēr Rīgā rosās pavasaris, debesis virs Alūksnes atturīgi izmet vairākas saujas sniegpārslu. Jaunie karavīri no Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas uz sarunu ar portālu "Delfi" iznākuši bez cimdiem, bet visu intervijas laiku rokas pacietīgi tur aiz muguras. Nepieļauj iespēju, ka ziemīgā gaisa aprautās plaukstas varētu pasildīt kabatās vai vismaz pa laikam tajās iepūst savu dvašu. Sals kniebj rokās vai nē – jāsaglabā karavīra cienīga stāja.
Jaunie karavīri Toms Barons, Amanda Krūmiņa un Jurģis Grīslis armijā nav nonākuši no skolas sola. Visi jau dzīvē ir apbružājušies, un tad izlēmuši to sagriezt kājām gaisā, lai piepildītu sapni par militāro dienestu. Uz iespēju piedalīties īstās kaujās necer, bet, ja situācija tā pavērsīsies, būšot gatavi. "Mums būtu jābūt spējīgiem pašiem sevi aizsargāt un – nevis pie mājas durvīm, bet gan pie robežas," rezumē jaunais karavīrs Grīslis.
Kad ierodamies Kājnieku skolas kontrolpunktā, piebrauc autobuss ar topošo karavīru "pievedumu". Visjaunākais iesaukums. Kā var spriest no jauno karavīru stāstītā – iekāpšana autobusā, kas ved uz triju mēnešu ilgo militāristu pamatapmācību, nozīmē arī pirmos soļus ārpus komforta zonas. Tuvākajās nedēļās sagaida dzīve kazarmās, sevis izaicināšana fiziskos un prāta vingrinājumos, lepnības apslāpēšana, pilnībā pakļaujoties disciplīnai, un saldais ēdiens, kas salds šķiet tikai pēc tā pieveikšanas, – vairākas izaicinošas diennaktis, kas pavadītas mežā. Jaunie karavīri dalās par jau uzvarētajām cīņām ar sevi un labprāt arī joko, stāstot par īsā laikā nomesto kilogramu skaitu un biedru krākšanas paradumiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
