Svētdien, 1. maijā, partija "Saskaņa" kongresā pārsprieda savu nostāju līdzšinējās attiecībās ar Krieviju, nosodīja kaimiņvalsts sākto karu Ukrainā, kā arī aicināja nesaistīt Latvijā dzīvojošos krievus ar Krieviju.
Neskatoties uz patlaban sarūkošo atbalstu partijai, "Saskaņas" līderi pauda apņēmību uz 14. Saeimas vēlēšanām aktivizēt savu elektorātu, sevišķi krievu valodā runājošo sabiedrības daļu.
Urbanovičs: Labāk zaudēt reitingu, nekā partijas jēgu
Partijas līderis, Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzrunā uzsvēra, ka "Saskaņas" kongress notiek īpašos apstākļos, jo Latvija un Eiropa piedzīvo lielus satricinājumus. "Vēl nav pārvarētas Covid-19 pandēmijas sekas, piedzīvojam jaunu krīzi – Krievijas iebrukumu Ukrainā," secināja politiķis.
Urbanovičs norādīja, ka viņš iepriekš iestājies par maksimāli labām attiecībām ar Krieviju – no sadarbības kultūras jomā līdz pat ekonomikai. Tomēr 24. februārī "Saskaņas" vadītājs sapratis, ka Krievijas sāktā kara kontekstā neitralitāte nav iespējama.
"Mums bija pirmajiem jāpasaka, ka Krievija ir agresors un mēs to nosodām. Daudzi vēlētāji un partijas biedri uzskatīja, ka labāk paklusēt. Bet Krievijas vadība rīkojas noziedzīgi," uzsvēra Urbanovičs, piebilstot, ka var jau sapņot par labām attiecībām ar Krieviju, bet "Saskaņas" vadītājam nav ilūziju, ka tas varētu notikt drīz.
Uzrunā Urbanovičs arī pievērsās jautājumam par "Saskaņas" reitingu. "Tām partijām, kuras apzinās savu misiju, ir labāk zaudēt reitinga punktus, nekā savas pastāvēšanas jēgu. Esmu pārliecināts, ka atkarosim krievu valodā runājošo balsis," uzsvēra politiķis.
Tāpat "Saskaņas" vadītājs mudināja pārvarēt neuzticību Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri runā krievu valodā. Viņš pauda pārliecību, ka cilvēkus, kuri vairākās paaudzēs dzīvo Latvijā, nedrīkst saukt par okupantiem. "Ir jādomā par tautas saliedētību, nešķirojot pēc tautības. Ir jāceļ žogi uz valsts ārējām robežām, bet ne valsts iekšienē," pauda "Saskaņas" vadītājs.
Ieskicējot darāmos darbus, Urbanovičs atzina, ka Latvijā ir jāattīsta "modernizēta daudzvalodība" visās izglītības iestādēs. Viņš paskaidroja, ka mācību procesam ir jānotiek tikai valsts valodā, tomēr būtu jārod iespēja elastīgi nodrošināt izglītību citās valodās.
Savukārt, runājot par rudenī gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām, Urbanovičs uzsvēra, ka "Saskaņai" ir jāpārliecina savi vēlētāji, ka pozitīvas pārmaiņas nav iespējamas, ja iedzīvotāji nedodas pie vēlēšanu runām. "Ir pienācis laiks visiem mainīties, tostarp Latvijas krieviem, mūsu krieviem. Vairs nav pieņemamas frāzes – es nepiedalīšos, tā nav mana daļa utt. Ja esi valsts daļa, tev ir jāpiedalās," pauda "Saskaņas" vadītājs.
Ušakovs: Mēs esam vienīgie adekvātie Latvijas politikā
"Saskaņas" domes priekšsēdētājs, eiroparlamentārietis Nils Ušakovs daļu uzrunas teica latviešu, daļu krievu valodā. Krievu valodā viņš uzsvēra, ka Krievijas karam Ukrainā nav attaisnojuma, piebilstot, ka tie Ukrainas iedzīvotāji, kas tika nogalināti un izvaroti, "ir tādi paši krievvalodīgie kā mēs šeit zālē vai mūsu vēlētāji".
Tāpat Ušakovs uzsvēra, ka, lai arī "Saskaņa" vienmēr ir vēlējusies labas attiecības ar Krieviju, tomēr patlaban paustā kritika par Krievijas sākto karu Ukrainā nenozīmē "kažoka mešanu uz otru pusi". "Mēs neesam mainījušies. Mainījusies ir Krievija," pauda politiķis.
Prognozējot turpmākās attiecības ar Krieviju, Ušakovs norādīja, ka starp Krieviju un Rietumiem uz vairākiem gadiem būs dzelzs priekškars.
Tāpat politiķis mudināja nejaukt Krievijas krievus ar Latvijas krieviem. Viņa ieskatā, ir nepareizi uztvert krievu tautu kā vienotu tikai tāpēc, ka tā runā krievu valodā. "Latvijas krievi nav Krievijas krievi, tāpēc mums ir jādara viss, lai stiprinātu vietējo krievu identitāti. Latvijas krievi ir Latvijas pilsoņi, kuriem nav nekādas saistības ar Krievijas rīcību," uzsvēra Ušakovs.
Viņš aicināja partijas biedrus runāt patiesību. Ušakovs norādīja uz Krievijas propagandas, tostarp televīzijas kanālu spēcīgo ietekmi uz Latvijas krievvalodīgo sabiedrības daļu, piebilstot, ka Latvija pret to īsti nav cīnījusies. Ušakovs uzsvēra, ka runāt patiesību ir valstiska rīcība, "neskatoties uz to, ka partijas reitings krīt".
Domājot par šogad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Ušakovs aicināja "Saskaņu" rīkoties kā 2006. gadā – tikties ar vēlētājiem pagalmos, uzrunāt viņus tieši.
Uzrunā partijas biedriem Ušakovs norādīja, ka, domājot par vēlēšanām, ir jārēķinās ar sagaidāmo ekonomisko un sociālo krīzi, partijai jādomā par savu vēlētāju aizstāvēšanu. "Mēs nevaram atļauties kļūdīties, nevaram atļauties būt vieglprātīgi, jo krīzes mērogs būs daudz lielāks nekā 2008. gada krīzē," brīdināja Ušakovs.
""Saskaņa" ir vienīgais politiskais spēks, kas cīnīsies, lai Latvijā nepieļautu sociālo katastrofu kā 1990. gados un nepieļautu kļūdas nacionālajā politikā kā tas bija nepilsoņu jautājumā. Mēs esam vienīgie adekvātie cilvēki Latvijas politikā," uzsvēra Ušakovs.
Tautas vēlēts prezidents un sociālā aizsardzība
Deputāts Valērijs Agešins uzrunā partijas biedriem ieskicēja savu rezolūciju par nepieciešamajiem darbiem, gatavojoties Saeimas vēlēšanām. Viņa ieskatā, "Saskaņai" ir jāiniciē ideja par tautas vēlētu prezidentu, kā arī ir jārosina uzlabojumi konstitucionālajā sistēmā, tostarp paredzot lielāku tautas iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Savukārt deputāte Regīna Ločmele iezīmēja savus priekšlikumus "Saskaņas" programmai, kas galvenokārt skar sociālās aizsardzības jomu. Viņa rosina pārskatīt ienākumu slieksni, to piesaistot minimālajām preču groza izmaksām. Tāpat paralēli jāievieš garantētā minimālā ienākuma indeksācija atbilstoši inflācijas līmenim.
Ločmele arī norādīja, ka līdz ar garantētā minimālā ienākuma pārskatīšanu būtu jāpalielina sociālā pabalsta apmērs visām nabadzības riskam pakļautajām grupām. Bet, lai nepieļautu iespēju, ka augsti energoresursu cenu dēļ iedzīvotāji nespēj samaksāt komunālos rēķinus, Ločemel rosina apkures sezonā noteikt apkures maksas griestus.
Deputāte uzrunā pievērsās arī ģeopolitiskajai situācijai, norādot, ka Krievijas sāktais karš pret Ukrainu iezīmēja sākumu daudzdimensionālai krīzei, tostarp faktu, ka ar katru dienu aug Latvijā pieņemto "kara likumu" skaits, kad normatīvie akti tiek pieņemti steigā baiļu un politiskās konjunktūras ietekmē. Kā piemēru viņa minēja arī cilvēku politisko uzskatu ierobežošanu.
"Sociālo mieru mūsu mājās neveicinās cīņa par pieminekļiem vai bezkaunīgas iebildes par to, kam kādus svētkus būs svinēt. Es nosodu Putina karu Ukrainā, bet es neļaušu pazemot cilvēkus tikai tāpēc, ka viņi runā krievu valodā," uzsvēra Ločmele, piebilstot, ka viņa 9. maijā dosies pie pieminekļa Uzvaras parkā.
"Saskaņas" kongresā piedalījās 108 no 127 uz kongresu deleģētajiem biedriem, tādējādi nodrošinot nepieciešamo kvorumu, lai kongress varētu notikt. Kopumā partijā šā gada 1. maijā ir 2032 biedri.