Mājsaimniecībām būtu jāveido uzkrājumi, kas palīdzēs norēķināties par siltumu nākamajā sezonā, intervijā aģentūrai LETA iesaka AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.
Tāpat viņš mudina sākt ātrās energoefektivitātes pasākumus, pārbūvējot apkures sistēmu, uzstādot siltuma regulēšanas iespējas ar termoregulatoru un siltuma maksas sadalītājus jeb alokatorus. Tādējādi var panākt līdz pat 20% ekonomiju patēriņam un rēķinam, un turklāt maksāt par savu patērēto siltumu.
"Pavasaris ir brīdis, kad to var uzsākt, lai sagaidītu nākamo apkures sezonu ar apziņu, ka pastāvēs iespēja ekonomēt un maksāt mazāk," pauda "Rīgas siltuma" vadītājs.
Talcis atzīmēja, ka, lai gan ir skaidrs, ka nākamajā sezonā apkures izmaksas pieaugs, pašlaik vēl nevajadzētu spekulēt par pieauguma apmēriem. Ņemot vērā to, ka Rīga 70% no siltumenerģijas iepērk no neatkarīgajiem ražotājiem, tostarp arī no AS "Latvenergo", kas to ražo no dabasgāzes, cenas augs. Dabasgāzi vairs neiepērk no Krievijas, bet cena gāzei no sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa ir augsta.
"Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs informēja, ka "Latvenergo" šobrīd ir iesniedzis arī jauno siltuma tarifu, kura stāšanās spēkā plānota no 1. septembra. Tas nozīmē, ka līdz 1. septembrim siltuma cena nemainīsies, būs klusais periods, bet pēc tam patērētājus sagaida būtiskas izmaiņas.
"Runājot par valsts atbalstu, lai noņemtu slogu no budžeta, stingrāk būtu jāpielieto enerģētiskās nabadzības princips, kas ir noteikts Enerģētikas likumā. Ir jāizstrādā mehānisms, kā atbalstīt tos, kas nevar samaksāt, savukārt tie, kas var maksāt, lai domā, kā taupīt," pauda Talcis.
Viņš skaidroja, ka viena no lielākajām problēmām Rīgā ir tieši energoefektivitāte. Ja, piemēram, Valmierā vai Liepājā augstas siltumenerģijas cenas iepriekš bijis stimuls veikt energoefektivitātes pasākumus, Rīgā siltumenerģijas cena vienmēr ir bijusi viena no zemākajām valstī, līdz ar to tas nemudināja veikt šos pasākumus.
Arī sabiedrība, pēc Talča teiktā, visticamāk, Rīgā ir citādāka nekā mazākās pilsētās, kurās siltināšanas programma noritēja veiksmīgāk.
"Tur nostrādāja sniega bumbas efekts – viena māja uztaisa labu projektu, pārējie redz, ka tas ir ļoti efektīvi, un dara to pašu. Rīgā jau sarunas nenotiek pat starp kaimiņiem, kur nu vēl mājām. Arī Rīgā ir labi piemēri, kur vienai nosiltinātai mājai iekšpagalmā seko citas, taču tas nav tik efektīvi kā mazākās pilsētās," sacīja "Rīgas siltuma" priekšnieks.
"Rīgas siltuma" apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2019. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 30.septembrim, bija 151,874 miljoni eiro, kas ir par 2,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi 11,6 reizes – līdz 15,6 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".
Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% – Latvijas valstij, 2% – SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
