Konkursā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu uzvarējis biroja līdzšinējais vadītājs Jēkabs Straume, portālu "Delfi" informēja Valsts kancelejā.
Konkursa komisija vienbalsīgi atbalstīja Straumes pārvēlēšanu. Viņam šis būs jau otrais termiņš KNAB priekšnieka amatā.
Par Straumes apstiprināšanu amatā uz otro termiņu vēl jālemj valdībai un Saeimai.
Pirmdien, 2. maijā, pēc koalīcijas partiju sanāksmes visu politisko spēku pārstāvji žurnālistiem atzina, ka partijas lēmumu par Straumes atkārtotu apstiprināšanu KNAB vadītāja amatā pieņems savās frakcijās pēc tikšanās ar biroja vadītāju.
Straume sāka vadīt KNAB 2017. gada jūnijā pēc uzvaras iepriekšējā šī amata konkursā. Pirms tam Straume vairāk nekā 16 gadus strādājis Militārās izlūkošanas un drošības dienestā (MIDD), no tiem 10 gadus – pārvaldes priekšnieka amatā, pirms tam strādājis Valsts policijas Organizētās noziedzības un apkarošanas birojā.
Pildot dienesta pienākumus, Straume piedalījies starptautiskās misijās, kā arī pārstāvējis Latviju un MIDD Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) institūcijās.
Straume ir absolvējis Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot profesionālo maģistra grādu un jurista kvalifikāciju.
Kā vēstīts iepriekš, konkurss norisinājās divās kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisijai bija jāizvērtē iesniegtie dokumenti, pretendentu atbilstība obligātajām prasībām, kā arī Satversmes aizsardzības biroja sniegtais atzinums par pretendentu atbilstību likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, tās sastāvā bija ģenerālprokurors Juris Stukāns, Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris un Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets. Tāpat pretendentu atlasē ar padomdevēja tiesībām piedalījās ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.
Jau vēstīts, ka 2021. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kopumā uzlicis arestu 8,81 miljonam eiro, iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korpucijas novēršanas komisijā sacīja biroja priekšnieka vietniece Ineta Cīrule.
Kā norādīja Cīrule, pagājušais gads izmeklēšanā bijis veiksmīgs – kopumā uzsākti 39 kriminālprocesi, savukārt kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīti 27 kriminālprocesi.
Kriminālvajāšanu lūgts sākt pret 45 fiziskām un piecām juridiskām personām. Par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem pērn atzīti 5,6 miljoni eiro. Tie konfiscēti un ieskaitīti valsts budžetā.
Cīrule uzsvēra KNAB aktīvo sadarbību ar Finanšu izlūkošanas dienestu. Procentuāli visbiežāk izmeklētie noziegumi ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kas ir 19% gadījumu. 14% gadījumu tā ir kukuļdošana, savukārt 10% gadījumu tiek izmeklēti noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju darbībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
