2015. gadā Izglītības likuma papildināšana ar tikumības jēdzienu notika tolaik Krievijā valdošās nostājas iespaidā, tāpēc likumā būtu paplašināms tikumības jēdziens, ar to saprotot arī tādas Satversmē ietvertās vērtības kā Latvijas valsts, cilvēka cieņa un brīvība, otrdien, 3. maijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda tās vadītājs Arvils Ašeradens (JV).
Pirms vairākiem gadiem plašu rezonansi izpelnījās deputātes Jūlijas Stepaņenko izstrādātie grozījumi Izglītības likumā jeb tā dēvētie "tikumības grozījumi".
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka komisija 27. aprīlī sāka skatīt vairāku deputātu priekšlikumu izslēgt no Izglītības likuma kopš 2015. gada spēkā esošo pantu, kas paredz, ka "izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu".
Viena no priekšlikuma iesniedzējām, deputāte Anda Čakša (JV) skaidroja, ka likums ietver cenzūras elementus, kā arī viņa norādīja uz nepieciešamību veicināt jauniešu vidū veselības pratību. Deputāts Raivis Dzintars (NA) sacīja, ka likuma grozījumu iesniedzēji nepamatoti interpretē spēkā esošo regulējumu. Viņš atzina, ka likuma panta formulējums varbūt nav pats veiksmīgākais, tomēr pantu kā tādu nevajadzētu svītrot.
27. aprīlī komisija nepabeidza debates un tās turpināja otrdien. Pie frakcijām nepiederošais deputāts Ivars Puga atsaucās uz Čakšas iepriekšējā sēdē teikto, ka "skolēni stundu laikā skatās pornogrāfiju". Puga norādīja, ka stundu laikā nedrīkst skatīties telefonā, bet, ja tā notiek, tad tas ir disciplīnas jautājums.
Tāpat Puga pauda pārliecību, ka bērnus nevar "iepazīstināt ar visu pieaugušo attiecību pasaules spektru un ļaut viņam izvēlēties, ko viņš sava vecuma dēļ nevar izdarīt". "Mums ir jāskaidro, kas viņu vecumā ir vai nav pieļaujams, izejot no tā, ko viņš ir spējīgs uztvert," uzsvēra Puga, aicinot saglabāt likumā minēto pantu.
Savukārt par panta izslēgšanu iestājās deputāts Aigars Bikše (AP), kura ieskatā likuma pants "ir nevajadzīgs, tas nenodrošina papildus tikumību un nedara neko citu labu sabiedrībai".
Biedrības "Vecāku alianse" pārstāve Agnese Geduševa panta izslēgšanu no Izglītības likuma dēvēja kā neloģisku, jo pantā ietvertās vērtības aizsargā Satversme un citi normatīvie akti. Viņa atzina, ka minētais pants neizslēdz iespējas skaidrot un diskutēt par dažādiem jautājumiem, kā piemēru minot biedrības "Papardes zieds" īstenotās lekcijas skolēniem.
Geduševa pauda bažas, ka likuma panta izslēgšana var radīt situāciju, ka "skolās varētu ienākt jebkādas organizācijas un sniegt kaut kādus redzējumus, kas radītu haosu un vecākiem būtu jācīnās ar sekām".
Katoļu baznīcas jauniešu pārstāve Anda Aleksandrova atzina, ka jaunieši ir jāizglīto, sevišķi lai pasargātu no seksuālas izmantošanas, tajā pašā laikā viņa atbalstīja pausto, ka jauniešiem sniegtajai informācijai ir jābūt drošai, no drošiem avotiem, lai "to nevarētu sniegt visi, kas to vēlas".
Likuma panta kritiķe, deputāte Krista Baumane (AP) uzsvēra, ka minētais pants nav par tikumību, bet gan cenzūru. Viņa pauda pārliecību, ka likuma grozījumi 2015. gadā tika atnesti uz Saeimu laikā, kad līdzīgas izmaiņas savā likumdošanā pieņēma Krievija. "Organizācijas, kas nesa "tikumības grozījumus", vadījās no šo Krievijas grozījumu gara," secināja deputāte.
Baumane uzsvēra, ka "tikumības grozījumi" bija arī kā neuzticības balsojums pedagogiem. "Ja vēlamies mūsdienīgu izglītību, tad šie grozījumi ir jāatceļ," mudināja deputāte.
Arī bijusī Juglas vidusskolas direktore Aija Melle atzina, ka likuma grozījumu pieņemšana raidīja satraucošu signālu pedagogiem, tostarp grozījumi tika uztverti kā neuzticēšanās skolotājiem. Melle pauda pārliecību, ka likuma norma "neko nerisina vai papildus neuzlabo". Viņas ieskatā, valstij ir jādara viss, lai jauniešos radītu kritisko domāšanu, turpretī spēkā esošais likums liedz šo mērķi sasniegt.
"Absurdi iedomāties, ka mēs varētu aizsargāt bērnus, slēpjot no viņiem informāciju. Skolās nevar būt tabu jautājumi. Ja skolēnam ir kādi jautājumi, tad pedagogam ir jābūt gatavam uz tiem atbildēt. Tāpēc ir jāstiprina pedagogu profesionalitāte un jāaudzina bērni, kas paši var pieņemt lēmumus," uzsvēra Melle.
Ašeradens secināja, ka diskusija par likuma normu ir komplicēta, tāpēc komisija iepriekš izveidoja nelielu darba grupu ar pārstāvjiem no Latvijas Universitātes un Valsts izglītības satura centra. Komisijas vadītājs atzina, ka likuma grozījumi 2015. gadā radās kā "daļa no Krievijas informatīvā kara", tāpēc, ņemot vērā darba grupas secinājumus, Ašeradens ierosināja neizslēgt likuma pantu, bet to papildināt.
Ja patlaban likuma pants nosaka, ka "izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene", tad Ašeradens ieteica panta pēdējo daļu papildināt ar tādām Satversmē ietvertām vērtībām kā "dzīvība, cilvēka ciņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts".
Vienlaikus komisijas vadītājs rosināja no likuma izslēgt panta daļu, kas nosaka, ka "izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai".
Ašeradena ieskatā, ar panta grozījumiem tiktu pateikts, kādas vērtības Latvija respektē, "izslēdzot ģeopolitisko atkarību".
Tā dēvētie "tikumības grozījumi" ir spēkā kopš 2015. gada vidus. Vēlāk valdība atbalstīja Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
