Kažokzvēru audzēšanas aizliegums varētu stāties spēkā 2028. gadā

Likumprojekta autori ir deputāte Krista Baumane (AP), Linda Medne (JKP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Atis Lejiņš (JV), Ilmārs Dūrītis (AP), Regīna Ločmele (S), Edgars Tavars (ZZS), Ramona Petraviča ("Neatkarīgie"), Valērijs Agešins (S), Evija Papule (R) un Inguna Rībena. Likumprojekta izstrādē iesaistījās arī dzīvnieku un vides aizsardzības biedrība "Dzīvnieku brīvība" un vairāk nekā 50 nevalstisko organizāciju apvienība "Sabiedrība pret kažokādām".

Likuma grozījumu autori atzīst, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai.

Tāpēc tika rosināts veikt grozījumus likumā, lai aizliegtu kažokzvēru audzēšanu Latvijā kažokādu dēļ. Sākotnēji bija plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, tomēr likumprojekta izskatīšanas gaitā politiķi vienojās aizliegumu ieviest ar 2028. gada 1. janvārī.

Deputāts Gatis Zamurs (AP) piebilda, ka pieci gadi ir saprātīgs periods, kas dos iespēju uzņēmējiem pārorientēt savu biznesu. Savukārt deputāts Krišjānis Feldmans (Konservatīvie) norādīja, ka par likumprojekta virzību atbildīgajā Saeimas komisijā tika izvērtēti dažādi izmaiņu spēkā stāšanās termiņi, sevišķi ņemot vērā, ka nozare varētu vērsties Satversmes tiesā ar aicinājumu kompensēt tai radušos zaudējumus.

Tiesa, likums neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.

Vienlaikus Saeima noraidīja deputāta Armanda Krauzes (ZZS) priekšlikumu likumā paredzēt kompensāciju par zvēraudzētavas slēgšanu. Deputāts Viktors Valainis (ZZS) parlamenta sēdē norādīja, ka ar likuma grozījumiem valsts plāno atteikties no "miljonos mērāmiem nodokļu ieņēmumiem". "Vai varam atļauties tādu politiku, kas paredz valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu? Likumprojekts nozīmēs to, ka budžetā nebūs ieņēmumu, kā arī būs jākompensē uzņēmējiem zaudējumi," atzina deputāts.

Saeima arī noraidīja Krauzes priekšlikumu fiziskām un juridiskām personām aizliegt Latvijā ievest un tirgot kažokādas vai preces ar kažokādas daļām. Deputāts Edgars Tavars (ZZS) paskaidroja, ka visi ir vienisprātis par likuma mērķi - liegt Latvijā audzēt zvērus kažoka iegūšanai, tomēr, neaizliedzot ievest kažokādas no citām valstīm. Arī deputāts Jānis Iesalnieks (NA) pauda gandarījumu, ka ar likuma grozījumiem Latvijā tiks aizliegta dzīvnieku mocīšana, tomēr arī viņš mudināja atbalstīt Krauzes priekšlikumu, lai liegtu importēt kažokādas Latvijā no citām valstīm, kur kažokzvēru audzēšana nav liegta.

Zamurs norādīja, ka Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 10 valstis, kurās ir aizliegts audzēt kažokzvērus, līdz ar to Latvija, nosakot līdzīgu liegumu, nebūtu unikāla.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē Zvēraudzētāju asociācijas pārstāve Sandra Vilciņa pauda, ka nozare kažokzvēru audzēšanas aizliegumam nepiekrīt. Viņa arī atturējās komentēt, kāds, viņasprāt, būtu nozarei pieņemams pārejas periods līdz aizlieguma stāšanai spēkā.

Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) biroja vadītājs Jānis Eglīts paskaidroja, ka ministrija iesniedza savu likumprojektu, pamatojoties tikai uz Covid-19 situāciju valstī un kažokzvēru audzētavās.

Runa ir par portāla "Delfi" izpētīto, ka zvēraudzētavā SIA "Baltic Devon Mink" kopš 2021. gada pavasara, pēc pētnieku teiktā, nekontrolēti attīstās jaunas Covid-19 mutācijas. Turklāt vīruss ir vairākkārt šķērsojis sugu robežas – no cilvēkiem pārnesies uz ūdelēm un atpakaļ. Tas ir bīstami, jo tādā veidā var rasties jauns Covid-19 variants. "Skaidrs, ka mēs kā valsts negribam kļūt slaveni ar savu variantu," komisijas sēdē noteica Eglīts.

Baumane norādīja, ka deputāti parakstīja un iesniedza likumprojektu par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, jo "mūsdienās šādai kažokzvēru audzēšanai vairs īsti nav attaisnojama". Proti, šī nozare "cietsirdīgi, turot būros, pavairo dzīvniekus".

Deputāte atsaucās uz biedrības "Dzīvnieku brīvība" veikto pētījumu 2021. gadā. Aktīvists Gatis iefiltrējās darbā zvēraudzētavā SIA "Baltic Devon Mink". Pētījuma laikā Gatis novēroja gan Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu neievērošanu, gan labturības pārkāpumus. Vairāk par pētījumu "Dzimis zvēraudzētavā" var lasīt šeit.

Vilciņa, paužot iebildumus pret ieceri aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā, norādīja, ka "šis jautājums tiek skatīts tikai no vienas puses". Viņa argumentēja, ka nozarē strādājošie sniedz ieguldījumu valstī, maksājot nodokļus, eksportējot vairāk nekā 90% no saražotā apjoma un iegādājoties audzētavās mītošajiem dzīvniekiem pārtiku no vietējiem zemniekiem. Tāpat Vilciņa norādīja, ka kažokzvēru audzētavas nodrošina darba vietas reģionos.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) vēstulē Saeimas komisijai norāda, ka nozare dažādu nodokļu veidā nodrošina valsts budžeta ieņēmumus, tikai pēdējo gadu laikā nodokļos Latvijas valstij samaksājot 1,15 miljonus eiro.

"Pēdējie divi gadi nozarei bija īpaši grūti, Covid-19 pandēmijas laikā kažokādu izsoles nenotika, līdz ar to bija paralizēta arī saimniecību darbība, kas atspoguļojas Latvijas fermu finanšu rādītājos. Pirms Covid-19 pandēmijas nozare gada laikā nodokļos bija maksājusi vidēji ap 3,5 miljoniem eiro, savukārt apgrozījums sasniedza līdz pat 30 miljoniem eiro gadā," norāda LOSP.

LOSP norāda, ka, Saeimai pieņemot likuma grozījumus, zvēraudzētājiem aktuāls būs jautājums par kompensācijām, kas būtu piešķiramas saimniecībām saistībā ar nozares slēgšanu. LOSP kā piemēru min fermu "Baltic Devon Mink", kuras saimniecības pašreizējā vērtība ir lēšama ap 57 miljoniem eiro. "Šī summa var būtiski palielināties nozares slēgšanas gadījumā – jāņem vērā tiešās darbības likvidācijas izmaksas, piemēram, darbaspēka, kā arī saimniecības nojaukšanas izmaksas," brīdina organizācija.

LOSP norāda, ka zvēraudzēšanas nozare ir ar lielu eksportspēju, Latvijā strādājošie zvēraudzētāji eksportē ne mazāk kā 90% no saražotās produkcijas, tāpat saimniecības garantē cilvēkiem darba vietas - tajās patlaban nodarbināti vairāk nekā 200 darbinieki.

LOSP arī atzīst, ka nozare ir ievērojams atbalsts Latvijas lauksaimniecībai un tās produkcijas noietam - kažokzvēru barošanai lielākoties tiek izmantota tikai Latvijā ražota produkcija. Tāpat organizācijā norāda, ka kažokzvēru audzēšana ir viena no viskontrolētākajām nozarēm Eiropā.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vēstulē Saeimas komisijai teikts, ka "ar vienu tiesību normu tiktu aizvērta vesela nozare", tāpēc LTRK uzskata, ka šādam lēmumam jebkurā nozarē jābūt izsvērtam un pamatotam gan no ekonomikas, gan tiesību sistēmas skatupunkta. Uzņēmēju organizācija norāda, ka likumprojekta izstrādes gaitā nav notikušas konsultācijas ar visām iesaistītajām pusēm.

LTRK arī vērš deputātu uzmanību uz faktu, ka citas Eiropas Savienības dalībvalstis līdzās aizliegumam ir noteikušas plašus kompensācijas mehānismus, kuru vienojošie elementi ir zaudētie ienākumi un ar uzņēmējdarbības izbeigšanu saistāmie zaudējumi. Uzņēmēju organizācija mudina "izvērtēt un detalizētāk pamatot aizlieguma nepieciešamību, tai skaitā ekonomisko pamatojumu, alternatīvus risinājumus likumprojekta mērķa sasniegšanai, kā arī izvērtēt aizlieguma ietekmi uz personu tiesisko paļāvību un to īpašuma tiesību aizskārumu".

Biedrības "Dzīvnieku brīvība" valdes loceklis Aivars Andersons iepriekš oponēja nozares pārstāvju paustajam. Viņš norādīja, ka kažokzvēru audzēšana "nav plaukstošs bizness".

Arī "Delfi", atsaucoties uz "Lursoft" datiem, rakstīja, ka Nīderlandē reģistrētās kompānijas "Van Ansem Participaties B.V" piederošā zvēraudzētava "Baltic Devon Mink" kopš 2015. gada strādā ar zaudējumiem. Piemēram, 2018. gadā ar 4,6 miljonu eiro zaudējumiem, 2019. gadā – ar 3,06 miljonu eiro zaudējumiem, bet 2020. gadā – ar 417 532 eiro zaudējumiem.

Tāpat Andersons komisijas sēdē norādīja, ka sabiedrība ir gatava kažokzvēru aizliegumam. Vairāk nekā puse jeb 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

Komisijas sēdē arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Daiga Vilkaste teica, ka ministrija konceptuāli atbalsta kažokzvēru audzēšanas aizliegumu.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2021. gada 21. decembrī vienojās liegt Latvijā ievest ūdeles, savukārt Latvijā esošajām zvēraudzētavām noteiktas stingrākas drošības prasības ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību.