Saeima ceturtdien, 5. maijā, vienojās vērtēt partijas "Konservatīvie" priekšlikumu aizvākt no publiskās ārtelpas padomju laiku memoriālās būves vai pieminekļus, kas minēti savulaik starp Latviju un Krieviju noslēgtajā vienošanās dokumentā.
"Konservatīvie" izstrādājuši Saeimas lēmuma projektu "Par Krievijas valdības un Latvijas valdības vienošanās par Latvijā teritorijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13. panta darbības apturēšanu attiecībā uz memoriālajām būvēm un pieminekļiem".
Sabrūkot Padomju Savienībai, Latvija noslēdza vairākus starpvalstu nolīgumu ar Krieviju. Lielākā daļa no tiem tika noslēgti pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Starp šiem noslēgtajiem līgumiem ir arī 1994. gada 30. aprīlī noslēgtā Krievijas valdības un Latvijas valdības vienošanās par Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.
Tās 13. pants paredz, ka, saskaņā ar starptautisko praksi, Latvija nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas teritorijā, kā arī neliek šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai. Tādā pašā veidā Krievija nodrošina memoriālo būvju un latviešu, līvu un Latvijas pilsoņu, kuri gājuši bojā karu un represiju rezultātā Krievijas Federācijas teritorijā, apbedījuma vietu sakopšanu.
"Starptautisko tiesību komisijas panta projektos par bruņoto konfliktu ietekmi uz valstu noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem norādīts, ka, lai noteiktu, vai bruņota konflikta gadījumā starptautisks līgums būtu jāizbeidz vai jāpārtrauc, būtu kopsakarā jāvērtē starptautiska līguma būtība, it sevišķi tā mērķis un tvērums, līguma pušu skaits un bruņotā konflikta lielums saistībā ar tā apmēru un intensitāti. Tas attiecas ne tikai uz valstīm, kas tieši iesaistītas bruņotā konfliktā, bet arī uz trešajām valstīm, kas varētu būt noslēgusi starptautisku līgumu ar bruņotajā konfliktā iesaistītu valsti," skaidroja "Konservatīvie".
Politiskais spēks norāda, ka Latvijas ir nopietni attiekusies pret savām saistībām un tās pildījusi godprātīgi. Šā gada 24. februārī Krievija uzsāka militāro agresiju pret Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību, bet Krievija ir PSRS tiesību un saistību pārņēmēja.
"Konservatīvie" pauž, ka ar padomju armiju saistītos pieminekļus sabiedrība uzlūko kā šodienas Krievijas īstenotās agresijas Ukrainā simbolus, un tas nav savienojams ar Satversmes preambulā noteiktajām vērtībām, kas noteic Latvijas kā neatkarīgas valsts pašnoteikšanās tiesības, latviešu nācijas pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.
"Ņemot vērā iepriekš minēto, ar lēmumu paredzēts izbeigt Padomju Savienības bruņoto spēku slavināšanu, aizvācot no publiskās ārtelpas lēmumā noteiktās memoriālās būves vai pieminekļus, izņemot tos, kas tieši saistīti ar apbedījumiem," pauž "Konservatīvie".
Ar lēmuma projektu piedāvāts apturēt Krievijas un Latvijas vadību vienošanās 13. pantu "līdz brīdim, kamēr Krievija neizbeigs karadarbību Ukrainā, neizvedīs karaspēku no Ukrainas teritorijas, atjaunojot Ukrainas valsts varu visā tās teritorijā tās 2013. gada robežās, nesegs Ukrainai visus ar Krievijas uzbrukumu radītos zaudējumus, kā arī neatlīdzinās visus ar PSRS okupāciju Latvijai radītos zaudējumus".
Ar lēmuma projektu paredzēts uzdod kompetentajām institūcijām, kuras veic šajā lēmumā noteikto memoriālo būvju vai pieminekļu apsaimniekošanu, līdz šā gada 1. jūlijam nodrošināt neatbilstošo objektu nepieejamību publiskajā ārtelpā.
Saeima vienojās nākamnedēļ skatīt izstrādāto priekšlikumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
