Saeima ceturtdien, 5. maijā, otrajā lasījumā atbalstīja jauna Pašvaldību likuma projektu, lai nodrošinātu mūsdienīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot lēmējvaru no izpildvaras un nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali. Likumu otrajā lasījumā atbalstīja 64 deputāti, bet balsojumā atturējās pieci.
Saeimas preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka jauns vietējo pašvaldību likums ir nepieciešams, jo kopš 1994. gada, kad pieņemts šobrīd spēkā esošais likums "Par pašvaldībām", ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē un līdz ar to daļa no esošā regulējuma normām ir novecojušas, neefektīvas un esošajai sistēmai neatbilstošas, atzīmēts likuma projekta anotācijā.
Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) pauda, ka izmaiņas pašvaldību darbības tiesiskajā regulējumā arī nepieciešamas saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, galvenokārt akcentējot nepieciešamību pēc aktīvākas sabiedrības iesaistes lēmumu pieņemšanā un efektīvākiem instrumentiem, lai nodrošinātu viedokļu uzklausīšanu un izvērtēšanu sabiedrībai būtiskos ar pašvaldību darbību saistītos jautājumos,.
Likuma projekts noteic pašvaldības darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldības kompetenci, pārvaldes institucionālo sistēmu, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras.
Tāpat paredzēts stiprināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pašvaldību savstarpējo sadarbību, kā arī precīzāk regulēt pašvaldības attiecības ar valsts institūcijām.
Jaunā likuma projekts paredz tiesības pašvaldībai izveidot pārvaldi teritorijās, kurās neatrodas novada pašvaldības administratīvais centrs, lai nodrošinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību vietējiem iedzīvotājiem. Patlaban šim mērķim pašvaldībām ir jāizveido katra pagasta vai pilsētas pārvalde.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk vienīgā pašvaldības saistošo noteikumu oficiālā publikācija būs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Šāda kārtība nodrošinās vienkāršāku un ērtāku informācijas pieejamību plašākam sabiedrības lokam, kā arī pašvaldību darbības uzraudzības institūcijām, teikts likumprojekta anotācijā. Patlaban pašvaldības var izvēlēties – saistošos noteikumus un paskaidrojuma rakstus publicēt oficiālajā izdevumā, vietējā laikrakstā vai bezmaksas pašvaldības izdevumā.
Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanā, kā viena no līdzdalības formām paredzēta iedzīvotāju padomju izveidošana. Tās plānotas kā kolektīvas konsultatīvas institūcijas, kuru uzdevums būs nodrošināt novada iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldības domē. Likumprojekts noteic šo padomju ievēlēšanas kārtību, kā arī darbības nosacījumus.
Tāpat, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību, likuma projekts paredz iespēju iedzīvotājiem pašvaldībā iesniegt kolektīvo iesniegumu, kā arī noteikt šī iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību. Sabiedrības iesaiste arī plānota, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli attiecīgo saistošo noteikumu projekta izstrādē.
Jaunā likuma projekts paredz stingrākus pašvaldības deputāta amatu savienošanas ierobežojumus, nekā noteikts patlaban. Tāpat projekts regulē informatīvo izdevumu izdošanas kārtību, tostarp paredzot, ka izdevuma vizuālā noformējuma prasības nosaka Ministru kabinets.
Pašvaldību likuma projekts par likumprojektu atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un Saeimā jāskata vēl trešajā lasījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
